Bezdarbs Latvijā.

Jau kādu laiku cīnos, lai beidzot atvērtu savu veikalu. Izskatās, ka beidzot viss vairāk vai mazāk ir izdarīts un palikusi tikai tā suņa aste. Biju nolēmis, ka suņa astei atstāšu arī pārdevēju meklēšanu. Un tā kā tas brīdis ir klāt, tad sāku skatīties kas un kā.

Starp pazīstamajiem nav neviena bez darba, Nodarbinātības Valsts aģentūrā (NVA) biju pieteicies uz kompleksajiem atbalsta pasākumiem (ir tāda laba lieta, ka darbam un apmācībai var paņemt bezdarbniekus un valsts viņiem maksā minimālo algu, kā arī maksā apmācītājam par katru bezdarbnieku Ls90. Bet par to citreiz (ja kādam interesē, tad pabļaujiet komentāros vai epastā- pacentīšos paātrināt citreiz iestāšanos)), bet viņiem ar to programmas apstiprināšanu mazliet bremzējas, tāpēc šoreiz nolēmu negaidīt. Atlika viens ceļš- iesniegt sludinājumus: iesniedzu gan Nodarbinātības Valsts aģentūrai, gan ss.lv, gan Zip.lv.
Un tad sākās…

Mīts.

Nezinu, kurš bļauj, ka Latvijā nevar atrast darbu?! Nevar atrast sapņu darbu- maz strādā daudz nopelni un vēl priekšniecība glauda pa spalvai? O jā, tad gan piekrītu- būs grūti sameklēt!
Darba devējs izvirza drakoniskas prasības? Nu, bet ja viņam vajag tādu darbinieku, tad viņam ir tiesības izvirzīt arī tādas prasības. Tad jāmeklē kaut kas savam līmenim.

Droši vien jau vēl ir visādi gadījumi par darba meklēšanu, bet es gribētu nedaudz paļodzīt masu mediju uzturēto mītu par skaudro bezdarbu Latvijā. Jā, varbūt tas cipars ir tik skaļš- 200 000! Bet kāpēc?

Es pirmo sludinājumu ievietoju NVA mājas lapā- aiznesu tantēm aizpildītu anketu ar saviem datiem un ko sagaidu no pretendentiem.
Tante nedaudz izbrīnīta bija, ka nebija ieliktas nekādas prasības pārdevējam. Vienīgais, kas bija- nepieciešamas latviešu un krievu valodas zināšanas. Neko neminēju ne par izglītību, ne pieredzi, ne vecumu, ne apliecībām un sertifikātiem.

Varbūt kļūdos, bet man liekas, ka pārdevējam jābūt pirmām kārtām sakarīgam. Pārējo var iemācīties. Būtu priecīgs, ka kādam vai kādai varētu palīdzēt papildināt savu CV ar ierakstu par pirmo darbu. Kaut kad taču ir jāsāk strādāt un ja visiem vajadzēs tikai ar pieredzi, tad jaunajiem pieredzi būs pagrūti uzkrāt.

Pats ar sāku strādāt bez pieredzes un visu apguvu na hadu. Nebija ne grūti, ne sarežģīti.
Vienīgais par ko šaubījos, tas bija sava tālruņa numura publicēšana sludinājumā. Nebija vēl pieredze CV saņemšanā, tāpēc, kaut ar bažām, tomēr ieliku sludinājumam klāt arī savu kabatas tālruņa numuru (tagad varu teikt, ka nebija tik traki).

Realitāte.

Es neskaitīju cik zvani un cik epasti saskrēja pirmajās 24h, kopš NVA palaida sludinājumu. Varētu būt kādi padsmit. Derīgs nebija neviens…

Ehh, pat nezinu ar ko sākt. Varbūt sanāks nedaudz haotiski un ne gluži kā gudrās grāmatās rakstīts, bet centīšos darba meklētājiem pasviest kādu čupiņu ar ieteikumiem.

CV
Ja sūtat savu CV, tad kārtīgi pārlasiet to. Vairākkārtīgi!
Noformējiet vienkārši- bez krāsām un līkām tabulām. Pārskatāmi un galvenais- bez gramatikas kļūdām! Tas nav nekāds štrunt posts iekš blogs :)

Saprotu, ka lielai daļai cittautiešu ir problēmas ar rakstīšanu latviešu valodā, bet vai tad nav neviena paziņa latvieša? NVA ar nav kāds, kurš varētu izlabot kļūdas? Neticu! Ja man atnāk CV ar valodas pērlēm (par tām zemāk), tad man kā darba devējam ir radies slikts priekšstats par sūtītāju. Slikts priekšstats= sliktas izredzes atrast darbu.

Un vēl- nevajag aizmirst, ka savu CV var labot. Ja tur ir datums uzrakstīts, tad palabojiet uz svaigāku- neizskatās smuki, ka dokumentam ir vecs datums. Ja piesakāties pārdevēja darbam, tad pārsauciet savu pavāra CV uz pārdevēja CV. Neliela darbība ar CV, pa vidu darba meklējumiem, par ļaunu nenāks.

E-pasts
Šoreiz it kā varētu pievērt acis uz savdabīgajām epasta adresēm- zužiks, pupsiks, murziks, jo27891 utml (šīs es pats izdomāju, bet ienākošās bija tuvu tam), bet tomēr- pacenšaties izveidot kādu sakarīgu epasta adresi (vārds.uzvārds@blabla.lv būs gana labs). Kaut vai tikai priekš cv sūtīšanas. Ikdienas spamu var dragāt ar augstākminētajiem pupsikiem.

Vēl pie epasta- neaizmirstam ”Subject” lodziņu! Kaut vai ierakstiet ”CV”. Tomēr labāk kā nekas.

Un, manuprāt, svarīgākais- Uzrakstiet pāris rindiņas epastā- kas, kāpēc un par ko. Parakstāmies un tad sūtam. Pliks pievienotais fails izskatās mazliet piedauzīgi.

Ticiet man- ar normāli noformētu epastu, jūs jau vien apsteigsiet veselu baru pretendentu. Ļoti viegls veids, kā pozitīvi izcelties jau pašā sākumā.

Te ir viens pavadošais teksts, ko es saņēmu ar kādu epastu (šādi nevajadzētu rakstīt):

Zdravstvujte ja pro4itala Vawe objavlenie! Ja o4en iwu rabotu prorabotala v proguktovom magazine bolwe goda! nadejus
polu4it ot Vas otveta! Zaranie spasibo!

Ja sludinājumā ir minēts, ka CV ir jāsūta uz epastu, tad droši tā darām. Nevajag drukāt tukšu vēstuli ar tekstu: ’’Ja Jūs vēlaties, varu atsūtīt savu CV. Gaidīšu Jūsu atbildi!’’. Ja jau ir sludinājums, tad es vēlos. Citādi var sanākt, ka es aizņemtības dēļ neatbildu un tad nikā.

Zvanīšana.
Ja izdomājiet zvanīt uz norādīto tālruni, tad aiziet. Bet nevajag sākt izprašņāt un mēģināt uzspiest savu vizīti. Neatlaidība ir laba lieta, bet nevajag pārcensties.
Un sms sūtīt ”es jums uz epastu cv nosutiju gaidishu atbildi jusu Nikolajs” (tas arī ir reāls sūtījums) ar nevajag. Ja epastu nosūtījāt, tad gan jau saņems.

Diezgan jocīgi bija saņemt zvanu no vienas krieviski runājošas tantes- viņa mēģināja uzzināt kas jādara, kas jāsūta un kur. Tā kā man vajadzēja latviski saprotošu pārdevēju, tad šī bija lieliska izdevība pārbaudīt viņas spējas saprast valsts valodu.
Diemžēl dialogs nesanāca- viņa jautā krieviski, es atbildu latviski. Viņa pārjautā, es atbildu. Viņa klusē, es smaidu. Viņa mēģina uzzināt kur jāsūta CV, es saucu epasta adresi. Viņa mulst un tik atkārto- ņepoņela, povtariķe. Es povtaraju. Viņa mulst tālāk un saka, ka laikam slikti sakari- neko nedzirdot. Atkārtoju savu epasta adresi lēnām un gandrīz pa burtiem- U L D I S punkts R O Z E N…. oi, ņepaņimaju… svjaz plohaja. Tā, novēlusi vainu uz sakariem, nolika klausuli.
Te var teikt daudz ko, bet kā viņa iedomājas pārdot preci?! Šoreiz mana kārta teikt- ņipaņimaju.

Skarbā realitāte.

Man darbiniekus vajadzēja darbam Jūrmalā (skaidri un gaiši ir rakstīts), bet nāk epasti no Daugavpils, Tukuma, Talsiem, Dobeles… var jau būt, ka visiem ir radi un draugi pie kā pārnakšņot. Citādi ir sajūta, ka vienkārši tiek sūtīti epasti vienalga kur un vienalga uz ko.
Tālāk daži izvilkumi no dažiem cv (drukas kļūdas centos neņemt vērā):

Izglītība- augstā pabeigta

Izglītība- Tehnikuma Professional vidējā izglītība 12. Klasi

Kursi- Datoru Ziniņa MS Ofiss un 1c programma

Darba pieredze- 2005-2009 nakts klubos.

Valodas zināšanas- Dzimtā valoda, teicami, labi, sarunvaloda, ar vārdnīcas palīdzību (lai šito saprastu toč vajag vārdnīcu)

CV ielikts jautājums- kāpēc Jūs vēlaties strādāt tieši mūsu firmā?
Un turpat atbilde- Man patiks jaunumus pazīt un mācīties kaukto jaunu mans darbs man patiks tas galvenais.

Adrese: Talsu Sosse (izklausās pēc Francijas kūrorta, bet īstenībā ir Talsu šoseja).

Izglitība: vidēja izglītība,tīrzniecības – kulīnarijas skola

Vāru strādāt ar datoru

Es ceru, ka penteris nav sanācis pārāk nogurdinošs un līdz finišam varēja tikt. Lai nobeigums būtu nedaudz pozitīvāks, tad varu teikt, ka šodien un rīt es tikšos ar divām kandidātēm. Ja abas puses būs viena ar otru mierā, tad ceru tik drīz neatgriezties pie darbinieku meklēšanas.
Bezdarbs valstī ir, bet tā nav problēma. Problēma ir bezdarbnieki.