Bērnības kluči
Man bērnībā nebija Lego. Es (tāpat kā vairums citi bērni) nemaz nezināju, ka dāņi šādus klucīšus ražo.
Toties man bija šāda kaste. Pa 8,50rbļ. Galvoju, ka no šīs kastes satura varēja izveidot mājas, kuģus, pilsētas, cietokšņus, mašīnas, šūpoles…. vēl garākie kluči lieliski noderēja hokeja spēlei. Vai zobeniem. Nelūza. Un derēja ilgi. Kamēr nenozaudē.
Jums taču ar tāda pat kaste ir/bija mājās?
Šāda kaste ne, bet kaut kas līdzīgs bija gan (vismaz krāsu ziņā).
Mums bija tāds bieza auduma maiss (toreiz likās ļoooti liels) ar dažāda izmēra un formu dabīgiem (nekrāsotiem) koka klučiem un klucīšiem un brūni tonētiem dažādiem jumtiņiem (arī kā baznīcu kupoliņiem u. tml.). No Ļeņingradas. Nezinu, kur palika, droši vien tika atdots radubērniem. Bet tas bija viens fantastisks komplekts. Nekādi Lego blakus nestāv. Eh… Pilnīgi sagribējās pabūvēt namiņus.
Man patika tie kluči, no kuriem varēja salikt bildītes- uz katras skaldnes uzlīmēts fragmentiņš un no viena komplekta sanāca 6 bildītes. Ja akurāti salika, tad pa rindām varēja griezt uz riņķi un apskatīt visas 6 pēc kārtas. Krutāk par mūsdienu puzli! Vienam komplektam bildīšu vietā bija vnk krāsaini papīri. No tiem sanāca 6 dažādi “tepiķi”. Parasti 3 krāsās: vidiņš un divās kārtās apkārt.
Jā tie kluči ar man patika. Vienīgi tās bildītes no biežas likšanas apbružājās. Bet bija ok :)
Kur to šamējos atradi – es uzreiz atcerējos Balderi un Kapustinu!:)