Viss sākās nedaudz vairāk, kā pirms desmit gadiem. Tad bija nedaudz jāpacīnās un liku punktu. Jo tas zvērs bija aizgājis uz neatgriešanos. Vismaz man tā likās. Tāpēc dažus gadus atpakaļ pats uztaisīju nelielu aizsprostu, lai man tajā slapjajā dīķa izstrādājumā būtu nedaudz ūdens. Tīri skatam un dārza palaistīšanai. Šopavasar ieraudzīju, ka mans dambis ir ievērojami uzlabots un daži apkārtējie kociņi ir nograuzti. Skaidrs, mans nelūgtais īrnieks ir atgriezies un laipni izmanto manu sagatavoto infrastruktūru.

Šobrīd ir liela domāšana- jaukt tur visu nost, susināt un aizmirst par dīķi (precīzāk- dīķa izstrādājumu), vai arī mēģināt sadzīvot (žogs, žogs, žogs)? It kā to dīķi gribās, bet tajā pat laikā ir plāns atjaunot augļu dārzu un iekopt ozolu birzīti turpat netālu. Un bebram var būt pavisam citi plāni. Un ja vēl savairosies ar bērniem, mazbērniem un citiem radiem, tad ātri vien tikšu pie ezera. Un daudz celmiem apkārtnē. Negribētos…