Zināt ar ko ir pilni šodienas vietējie mediji? Ar prezidentūru! Ar to, ka tā nevis ļauj mums sajusties kā šefiem, bosiem un prezidentiem, bet ar to, ka liek mums palikt vājiem un gļēviem. Liek sevī sameklēt bābas- Ko teiks citi? Ko padomās visi? Kas notiks un ko ietekmēs? Uķiuķi vienam, pupsimupsi otram, puņimuņi trešam….

Izskatās, ka prezidentūra ir kā iespēja visiem nodemonstrēt vietējo priekšstāvju politisko impotenci un līšanu politikas brūnajā caurumā.

Nevar būt situācija, kad visa tauta noraida variantu braukt un dzīrot Sarkanajā laukumā, skatīties uz to tehniku un cilvēkiem, kuri ir potenciāli tavas valsts iebrucēji, bet neskatoties uz to, augšējie plaukti vēl gļēvumā meklē pa saviem šekumiem kādu bumbulīti, kas ļautu arī viņiem pateikt skaidru- nē, nebrauksim!
Nu nedrīkst būt pat doma: Varbūt jābrauc? Varbūt jāpauž kāds kopējais viedoklis vai jāparāda Krievijai sava laba griba?

Nedrīkst likt mīksto uz tautas viedokli. Ja kādam no Eiropas liekas, ka ir jāpārstāv Uzvaras dienā, tad viņš droši var braukt. Un mūsu valsts prezidentam (un visiem pārējiem arī) ir jāpasaka: Sorī, veči, es saprotu prezidentūra un tamlīdzīgi, bet tas man un manai tautai nav pieņemami. Lai iet tas, kurš grib un pārstāv ko grib.

Un visi eksperti, kuri mēģina eksperzitēt uz šo jautājumu, manās acīs zaudē savu ekspertīgumu. Te runa ir par principu- mēs neiesim goda ložās skatīties uz tiem ieročiem, kas var tikt vērsti mūsu virzienā. Mēs neiesim no ložām vērot tās lidmašīnas, kas jau tāpat vērojamas pie mūsu robežām. Mēs neskatīsimies uz tiem kuģiem, kuri tāpat skatāmi pie mūsu krastiem. Mēs neskatīsimies uz tiem zaldātiem, kuri tāpat vērojami uzbrūkot Ukrainai. Mēs neiesim aplūkot to militāro spēku ar kuru šobrīd tiek sista Ukraina.

Pat tā doma ”apsvērsim”, ”pakonsultēsimies” un ”padomāsim”, liek justies tāpat kā nāvei nolemtam mazohistam, kurš bendes kabūzī ir ielūgts patīksmināties par visām siksniņām, pletnītēm, nazīšiem un spāņu zābaciņiem, ar kuriem pats tiks nomušīts. Stulbi!

Ja jau tiek postulēts, ka visi mūs vēro, mūsu lēmumi ietekmēs, mēs esam Eiropas priekšējās rindās, tad vajag to arī izmantot, lai parādītu savus politisko pautus un mūsu prezidentūru ievērotu, atcerētos un gaidītu nākamo.