Pirms pāris dienām ziņu portāli un mediji šalkoja vienā toņkārtā — visi steidza ziņot to prieka vēsti, ka nākamā gada budžetā ir paredzētas labas izmaiņas — vēl tiks samazināts PVN grāmatām (kā arī laikrakstiem, interneta medijiem, piegādēm un vēl ar to visu saistītam).

Prezidents saka, ka tā ir viņa iniciatīva, Kultūras ministrija saka, ka tas ir viņu daudzu gadu darbs, Saeimas deputāti sit sev uz pleca. Izklausās jau gana laba ziņa, lai priecātos līdzi, bet man kaut kā nesanāk. Īpaši, ja izlasa to preses relīzi, kura gozējas lielā daļā portālu un, kurā sola ne tikai literāru leiputriju, bet arī pamanās iepīt salīdzinājumus ar Igauniju. Proti, man neizdevās šajā relīzē izlasīt to, kas tiek solīts — KM norādīja, ka ir nepieciešams grāmatām un preses izdevumiem iespieddarba un elektroniska izdevumu formā noteikt PVN samazināto likmi 5% apmērā, tādējādi veicinot to pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, stabilizējot to skaitu, tirāžas un cenu pieejamību, rezultātā nodrošinot plašāku sabiedrības piekļuvi augstvērtīgai un uzticamai informācijai.

Tā kā man ar gribējās baudīt šo prieku, tad nolēmu pašķetināt tos tekstus, lai saprastu, kas un vai no tā piepildīsies. Kā nekā es ar šad un tad lasu grāmatas un ik pa reizei arī tās nopērku. Un kurš gan nevēlētos savai izklaidei (hobijam, dzīves nepieciešamībai, mācībām, personīgajai izaugsmei, utt) tērēt mazāk! Tad nu devos šķetināt prieku.

Bet nu visu pēc kārtas.

Atradu šīs preses relīzes sākotnējo avotu- Finanšu ministrijas Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.–2024.gadam”. Tur 5.lappusē teju tas pats, kas relīzēs pirms pāris dienām.
Bet var iemest acis arī Diena, Delfi, LSM vai Kas jauns.

Pirmais man iekrita acīs šāda rindkopa:

Samazinātā likme netiks piemērota tādu grāmatu, [..] , kuri ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu, [..].

Interesanti, vai būs kāda tikumības policijas lasīšanas apakšnodaļa? Kurš pateiks vai konkrētās grāmatas erotiskais raksturs ir pietiekami iedvesmojošs, lai saceltu PVN?

Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas (KM) iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

Par to iniciatīvu- cik nu atminu, tad Grāmatizdevēju asociācija šo jau gadiem mēģināja izsist, bet visu laiku pietrūka (Finmin ierēdņi visu laiku prasīja atbildi- kāpēc grāmatniekiem jāuzdāvina 400000 eur? Laikam tagad šādu atbildi kāds sniedza. Vai arī te nostrādāja grāmatizdevēju asociācijas akcija kukuļojot ministrijas). Te vēl Valsts prezidents un Kultūras ministrija piesakās uz iniciatīvu. Nez vai tas baļķis ir tik garš, cik to nesēju.

Par to pieejamību un kvalitāti vēl parunāsim vēlāk.

KM iepriekš skaidroja, ka patlaban PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES) – vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6% un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām.

Jā, tā ir- Latvija ar saviem 12% ir ES valstu augšgalā. Augstāk ir tikai Dānija (25%), Bulgārija (20%) un daļa Īrijas grāmatu (tur PVN ir no 0 līdz 13,5%). Aiz Latvijas 12% seko vairākas valstis ar 10% likmi (Austrija, Čehija, Somija, un Slovākija), tad seko valstis ar 9% (Igaunija, Lietuva un Nīderlande). Vācijai ir 7%, bet par procentu mazāk ir Grieķijai, Portugālei, Beļģijai un Zviedrijai. Francijai ir 5,5%. 5% likme ir Horvātijai, Kiprai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Rumānijai un Slovēnijai. 4% ir Itālijai un Spānijai (te gan grāmatas dalās- vienai daļai 0, otrai 4%). Un sarakstu noslēdz Luksemburga ar 3%. Eiropā ir valstis arī ar 0% likmi- Norvēģija, Lielbritānija, Ukraina un Albānija. Te ir aplūkojama glīta karte ar grāmatu PVN.

Par to vidējo 6,6%- man gan sanāca 8,1%, bet te es izņēmu divas valstis ar mainīgām likmēm (Īriju un Spāniju). Ja šīs abas valstis pievieno ar 0% likmi, tad sanāk 7,5%.

Par attiecināšanu arī uz e-grāmatām. Jāatzīst, ir mazliet haoss ar datiem, bet, piemēram, šis avots saka, ka e-grāmatām tas mazais PVN ir reti kurai valstij. 27% ir Ungārijā. 25% ir Dānijā un Zviedrijā. 24% Grieķijā un Somijā. 23% Polijā un Portugālē. 22% Slovēnijā un Itālijā (pēdējai ir mainīga likme- no 4 līdz 22%). 21% Beļģijā, Čehijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē un Spānijā. 20% Bulgārijā, Igaunijā, Slovākijā, Austrijā un Francijā (arī te mainīga likme 5,5 līdz 20%). 19% Rumānijai, Vācijai un Kiprai. 17% Luksemburgai. 9% Īrijai un 5% Horvātijai ar Maltu.

Nojaušu, ka šie cipari var būt novecojuši un kāda daļa šogad ir pamainījuši savas likmes (piemēram, šeit ir ziņa par 14 ES valstu PVN samazināšanu) Bet arī citos avotos bija manāms, ka ir valstis, kuras e-grāmatām nepiemēro samazināto likmi. Par audiogrāmatām datus neatradu, bet pietiek jau ar e-grāmatām, lai redzētu, ka ne visi piešķir samazināto PVN. Protams, tas nenozīmē, ka Latvijai jāpaliek pēdējai, kura to darīs.

Tāpat KM atzīmēja, ka atsevišķās ES valstīs grāmatām noteikta 0% PVN likme.

Jā, divās- Īrijā un Spānijā. Abām gan tur ir klāt sīkas atrunas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par izdevējdarbību Latvijā, kopš 2009.gada ikgadēji samazinās gan jaunizdevumu skaits, gan grāmatu tirāža.

It kā jā, it kā nē.
Te prasās tabula, lai var redzēt vai katru gadu samazinās (dati no šejienes). Skatam pieliku arī Igaunijas rādītājus (nākamais citāts ir skatu uz igauņiem). Un iekrāsoju- sarkans krīt (salīdzinot ar iepriekšējo gadu), bet zaļš- pieaug (salīdzinot ar iepriekšējo gadu).


Tabulā redzams, ka katru gadu nekrīt- ik pa laikam paceļas gan nosaukumi, gan tirāža. Protams, lejupejoša tendence ir, bet apgalvot, ka katru gadu krīt gan nevar. Tāpat ir ar igauņiem- arī viņiem (ar visu mazo PVN) cipari staigā (un ar kāpj uz leju). Protams, viņiem tie skaitļi ir iespaidīgāki, bet tādi viņiem tie bija jau no sākta gala (deviņdesmito gadu vidus). Kāpēc viņiem bija (un ir) labāki cipari? Labs jautājums. Te būtu vērts parakt.

Atgādinājums- Igaunijā samazinātais PVN ir no 2000.gada 1.janvāra. Vēlāk (2009.gada 1.janvārī) to pacēla līdz 9%. Tajā pat laikā Latvijā šo likmi pacēla uz standarta 21% (un kādu brīdi arī 22%), vēlāk- 2011.gadā samazināja uz šobrīd esošajiem 12%.
Vai šobrīd viņiem palīdz samazinātais PVN? Kvantitatīvi neredzu, bet varbūt kvalitatīvi palīdz.

Ja pieņemam 2008.gada rādītājus par 100%, tad Latvijai 2020.gada rādītāji ir nokritušies uz 63,2% grāmatu nosaukumiem un 37,3% tirāžai. Igaunijā šis kritums ir mazāks- attiecīgi nokritušies uz 77,6% un 44,1%. Vai šo var nosaukt par samazinātā PVN ietekmi? Jā un nē- te var būt ducis ar iemesliem kāpēc tā.

Kā piemēru KM minēja Igauniju, kurā iedzīvotāju skaits ir 1,325 miljoni un grāmatām tiek piemērota 9% PVN samazinātā likme, tiek izdoti 3634 grāmatu nosaukumi gadā, savukārt Latvijā uz 1,92 miljoniem iedzīvotāju tiek izdoti 1805 grāmatu nosaukumi gadā, tātad, uz vienu iedzīvotāju Latvijā tiek izdots par 180% mazāks grāmatu skaits nekā Igaunijā.

Atzīšos- šo rindkopu nesaprotu. Nojaušu, ka runa ir par grāmatu skaitu (nosaukumiem) ne kopējo eksemplāru skaitu (tirāžu). Ja tā, tad Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem 2020.gadā bija 0,94 nosaukumi. Igaunijā- 2,74. Rezultāts- Latvijā izdod par 66% mazāk. Ja skatās uz tirāžu, tad- Latvijā 2020.gadā uz 1 iedzīvotāju bija 1,38 eksemplāri, bet Igaunijā 2,45. Latvijai atkal mazāk- par 44%.

No kurienes te ir parādījušies 180%?

Nobeigumā varam atgriezties pie pirmā citāta:

KM norādīja, ka ir nepieciešams grāmatām un preses izdevumiem iespieddarba un elektroniska izdevumu formā noteikt PVN samazināto likmi 5% apmērā, tādējādi veicinot to pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, stabilizējot to skaitu, tirāžas un cenu pieejamību, rezultātā nodrošinot plašāku sabiedrības piekļuvi augstvērtīgai un uzticamai informācijai.

Vai 5% veicinās pieejamību? Vai šis ir domāts par bibliotēku iepirkumiem vai lauku grāmatnīcu spējai piepirkt pilnus plauktus? Tad jā, veicinās. Protams, te vēl jājautā par iepirkuma augstvērtīgumu.
Vai 5% stabilizēs grāmatu un tirāžu skaitu? Diez vai. Un ja stabilizēs, tad esošajā līmenī vai 2008.gada līmenī?
Vai 5% uzlabos cenu pieejamību? Jā un nē. Pie šī brīža degvielas, elektrības un papīra cenām noteikti nē. Arī tas, ka ”viss kļūst dārgāks”. Pieaug algas. Pieaug komunālie maksājumi, apkure. Kā te var ”nomest” cenu?

Un, ja arī nekas nepieaugtu. Vai 7 procentpunktu kritums ietekmētu grāmatu cenu? Uz papīra ļoti minimāli- 15 līdz 20 eiro vērtu grāmatu cenas samazinājums būtu no 0,90 eiro līdz 1,25 eiro. Rupji rēķinot- par katrām nopirktām 20 grāmatām, tad sanāktu ”ietaupīt” uz vēl vienu grāmatu.

Vai šis samazinājums iedos pozitīvu grūdienu latviešu grāmatizdevniecībā un ļaudis tagad vairāk lasīs grāmatas, vairāk pirks grāmatas un vairāk lasīs augstvērtīgu un uzticamu informāciju? Diemžēl, bet nē (šis ir subjektīvi). Te prasītos [vēl arī] citi ceļi. Es gan ceru, ka šis PVN samazinājums dos kādu jūtamu labumu grāmatu izdevējiem, kuri tad varēs atļauties atvēzēties uz kādu projektu, kuram līdz šim maciņš bija par plānu un pēc kāda laikam apbalvos lasītājus ar Bukeru, Nobelu, Hugo un daudz citām labām grāmatām, kuras līdz šim ir apgājušas latviešu lasītāju.

Bet tikpat labi var sanākt viss, kā līdz šim- zinātnes plauktā krāmēs jaunas (un lētākas, un pieejamākas) ezotērikas un astroloģijas grāmatas, veselības piedāvājumā būs čakru tīrīšanas grāmatas (lētākas un pieejamākas), pieprasītāko grāmatu topā būs erotiskās vai kontinentā sagājušas krāmatas (lētākas un pieejamākas) un pārējo tirgos uz svara. Toties tagad tas viss būs augstvērtīgi un uzticami.