Atvadas no kapusvētkiem, jeb kā kļuvu par orgānu donoru.
Sen jau sevī esmu briedinājis domu, ka pēc nāves tārpus nebarošu un radiniekus ar mana kapu kopšanu neapgrūtināšu- mierīgi sadedzina un pelnus izkaisa kaut kur. Ja uznāks vēlme noformulēt šo manu apņemšanos plašāk, tad kaut kad izlikšu to bloga ieraksta veidā. Tagad īsi par orgānu donora kļūšanu.
Īstenībā, te pat gribot daudz nav ko rakstīt- ja ir vēlme, tad jāiet uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapu un jāizdara viss tur (precīzāk- tur būs norādes kur un kā to darīt elektroniski), vai arī doties uz kādu no viņu filiālēm (ar pasi kabatā) un aizpildīt veidlapu (skat. bildi augstāk).
Tā es ar izdarīju- iedevu pretī sēdošai tantei savu pasi un tikmēr pats, dungodams Eolikas dziesmiņu ”…es tev dāvinu sevi, pasaule, pasaulīt …” sarakstīju burtus un ciparus norādītajās vietās un nosvītroju lieko vārdu. Viss! Lieta darīta. Tā kā man plaušas nepīpē, aknas nedzer, nieres peldas taukos un sirds vispār ir labestības pārpilna (hmm, paškritika ar ir augstā līmenī), tad grēks būtu to visu kapā ņemt līdzi. Ja nu vēl kaut kas pēc nāves labs un noderīgs ir, tad lai tik ņem. Pārējo var droši nogrilēt līdz pelniem vai pārstrādāt kaķu barībā.
Būs taču labāk, ja kādam no tā visa būs labāk.
Apsveicams lēmums!
Es ar par šo visu laiku domāju, tik mani interesē vēl kas – Latvijā vispār ir iespējams sevi pēc nāves novelēt zinātnei un tas vispār ir aktuāli?
Lai uzslietu kādu kapa pieminekli mani tārpi tur apakšā vajadzīgi nav, bet toties kāds zinātnieks varbūt ņem un atklāj kaut ko par vēža iedzimtību vai beidzot izpīpē to, kāpēc džindžeriem nav dvēseles.
Ja es pareizi saprotu, tad šis pats iesniegums jau arī ir atļauja zinātniskiem eksperimentiem- derīgo izgriezīs un nodos citiem lietošanā, bet nederīgo atdos studentiem vai zinātnieku rotaļām.
:) Es arī kaut kad gribēju pieteikties, bet mani sūtīja no viena kabineta uz citu, līdz beigās atmetu ar roku cerībā, ka pie mums aizlieguma neesamība jau pēc noklusējuma nozīmē to, ka manu ne tik labestīgo sirdi drīkst atdot citiem, ja nu kas.
Tagad jau vienkārši un bez kabinetiem- ieej latvija.lv un ar dažiem klikšķiem esi donors.
Apsveicu ar šāda lēmuma pieņemšanu! Es ar domāju, ka negribētu gulēt tumšā bedrē, bet vēlētos aizlidot ar vēja straumēm.
brīnišķīgi vārdi – “sirds vispār ir labestības pārpilna”!
Bet šī atļauja nav viens un tas pats, kas novēlēt savu šīs pasaules rumpi zinātnei. Tu atļauj savus orgānus iedalīt vēl cerībā esošajiem, ja sakrīt lērums labvēlīgu apstākļu. Sevi novēlēt Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūtam ir savādāka. Raksts pavec – http://nra.lv/latvija/89157-ludz-kapos-pieskirt-vietu-cilvekiem-kuri-sevi-ziedojusi-zinatnei.htm
Hmm, neko citu neatradu kā vien šādu PMLP iesniegumu.