Sākšu ar virsraksta otro daļu- par lasīšanas plāniem 2021.gadam. Proti, tādu plānu šogad nebūs. Lasāmā saraksta nebūs, apņemšanās nebūs un obligātie minimumi ar nebūs. Lasīšu ko gribēšu, ko ieteiks un kam uzraušos.

It kā jau tie lasāmie saraksti bija interesanti (vismaz pašam) gan no veidošanas, gan no lasīšanas viedokļa. Bet dzīve rāda, ka man tie nestrādā. Vismaz līdz šim brīdim tā arī neesmu izlasījis nevienu sarakstu. Laikam pat ar dažu gadu nobīdi nesanāk pavilkt svītru kaut zem viena saraksta (tas gan būtu vēl jāpapēta). Tad nu nolēmu šogad iedot sev brīvu vaļu lasīšanas ziņā. Ja gribēsies, tad lasīšu kaut ko neizlasītu no vecajiem sarakstiem. Ja gribēsies- lasīšu kaut ko jaunu. Vai vecu. Vai pārlasīšu. Plauktā ir ko lasīt. Un vēl jau ir plāns iegādāties dažas grāmatas, kad beigsies pakomātos sastrēgumi. Redzēs, kā sadzīvošu ar šādu izvēles brīvību. Ja ies labi, tad mans pēdējais lasāmais saraksts jau ir uzrakstīts pagājušā gadā. Un varbūt tagad būs gan vēlme, gan iespēja iesaistīties kādos jaunos izaicinājumos. Protams, neesmu aizmirsis savus vecos izaicinājumus- Nobelu, Vonnegūtu un kultūras kanonu.

Tagad pie virsraksta pirmās daļas.

2020.gadā izlasīju 30 grāmatas. No kurām 29 bija iekļautas lasāmajā sarakstā. Jā, nesanāca pievarēt pat pusi… bet tas sīkums- jāpriecājas par izlasītajām, ne jābēdājas par neizlasītajām. Vēl paspēšu izlasīt.

Šīs 30 grāmatas pārveidojot sīkākās mērvienībās, sanāk 8795 lappuses. Katra grāmata vidēji svēra 293 lappuses. No šīm grāmatām divas ir no Nobela apņemšanās- Zemnieki un Islandes zvans. Arī kultūras kanonā varu vienu atķeksēt. Tāpat divas arī Vonnegūta maratonā (kurš beigsies nākamgad). Vēl arī dažas grāmatas iesāku, bet kaut kādas sagadīšanās dēļ noliku malā nepabeidzis.

No izlasītajām ļoti patika Kāpņu pilsēta, Zemnieki, Vadonis Munte. Mazliet vīlos Raudives grāmatā (cerēju uz ko labāku) un pamatīgāk vīlos bērnībā daudzlasītajā Medniekā. Laikam tās bērnības grāmatas jāatstāj bērnībai.

Lasīšanas ziņā aizvadītais gads bija mazražīgs, bet gana raibs un interesants. Ceru, ka šogad raibums un interesantums nepazudīs. Par ražīgumu gan nav ilūziju, bet to jau laiks rādīs.