Atvainojos par neplānoti lielo pauzi starp abiem rakstiem (te būs ievads).

Piektdienas rītā pārcēlāmies ar prāmi no Virtsu ostas uz Kuivastu, Muhu salā. Tā kā laiks bija ne paŗāk saulains un ne pārāk stabils (es domāju nestabili nelietains), tad nolēmām izmatot šo dienu Muhu salas apskatei.

Sala it kā nav liela, bet arī te ir ko redzēt un pirmā pieturvieta mums bija paredzēta Tammisaare saimniecības muzejs Moega, bet diemžēl uzraksts vēstīja, ka muzejs ir slēgts. Nekas, mierīgu sirdi devāmies tālāk, jo ceļojums tikko ir sācies un galu galā- ir taču kaut kas jāatstāj arī uz nākamo reizi.

Par muzeju īsumā:

Ekspozīcija tika veidota kā tūristu piesaistes objekts, un to veidoja autentiskas klētis un vējdzirnavas. Ēku iekštelpās ir iespējams apskatīt vairāk kā 100 gadus vecu vēsturisko ieražu atainojumu, izmantojot manekenus.

Nākamais apskates objekts ir Līvas Sv.Katrīnas baznīca

Īsumā:

Viena no vecākajām Igaunijā. Celta 13.gadsimtā, tā ir lielisks agrīnās gotikas stila piemērs ar harmoniskām proporcijām un Bizantijas ietekmētiem sienas gleznojumiem. Interesanti ir trapecveida formas kapakmeņi ar pagānu simboliem. Baznīca tikusi uzcelta Muhu salas iedzīvotāju upurvietā.

Mums pa priekšu baznīcā iegāja vācu tūristi, kuri turp atbrauca ar leišu autobusu (!?) un pēc īsa gida pastāsta viņi visi vienojās kopīgā dziesmā. Bija tāda kā nerealitātes sajūta uz īsu brīdi- pēkšņi baznīcas sienās esošo klusumu izdzenāja vecāku gadagājumu kungu un kundzīšu balsis. Jestrā ritmā dziedātā dziesmiņa skanēja patiešām labi un tikai dziesmai beidzoties man iešāvās doma, ka vajadzēja šo visu nofilmēt. Bet nekā, vai nu pārsteiguma moments pie vainas vai arī Igaunija nedaudz ietekmē domāšanas ātrumu.

Uzkāpām arī baznīcas augšstāvā un varējām redzēt kā izskatās baznīcas griesti no otras puses.

Tālāk sēdāmies savā kemperī un devāmies uz nākamiem diviem objektiem, kuri atradās vienkopus- Koguvas ciems un tā centrā esošais Muhu muzejs.

Īsumā par abiem:

Koguva ir vislabāk saglabājies Igaunijas dzīvojamais ciems. Visas ciema celtnes ir aizsargājami vēstures pieminekļi. Lielākā daļa celtņu datējamas ar 19-to gadsimtu. Vecākās ēkas pašā ciema centrā, datējamas ar 18-to gadsimtu. Tradicionāli Sāmsalas sēta sastāvēja no garas saimniecības mājas, kurā dzīvoja ģimene un kuras lielā istaba parasti tika izmantota arī labības kulšanai, vairākām klētīm, pirts, kūts un vasaras virtuves. Nereti bija arī smēde. Labības, gaļas, zivju un apģērbu klētis bija celtas atsevišķi. Attiecīgi dažādo klēšu izmērs bija atkarīgs no ģimenes lieluma un turības. Akmens sienas Koguvas ciemā ir vairāk kā 200 gadus vecas. Ciema muzeja centrs ir Tooma sēta, kas bijušas rakstnieka Juhana Smūla senču dzimtas mājas.

Muzejs atrodas pašā Koguvas ciema centrā. Tooma sēta – igauņu rakstnieka Juhana Smūla dzimtas mājas – ar saimniecības ēkām un saimniecības aprīkojumu ir muzeja sirds. Interesanta ir arī vecā ciema skola, kas ir datējama ar 19-to gadsimtu, un Koguva Välja muzeja administratīvajā ēkā izstādītās etnogrāfiskās tekstilijas (Muhu tautas paražas un kāzu segas).

Tā kā mēs bijā ar sīčiem, tad nolēmām, ka muzeju lietas šoreiz izpaliks- pietiks ar vienkāršu pastaigu pa ciemu un pavērošanu kā tas izskatās.

Un jāatzīst, ka ir ko redzēt- dažas ļoti glītas mājiņas, dažas mazāk glītas. Akmens krāvumu sētas un gandrīz pie visiem vārtiņiem uzraksts ‘’Private’’, kas nozīmē, ka brīvi iet pagalmos nevar, jo, lai arī šis ir kā brīvdabas muzejs, tas tomēr ir apdzīvots ciems.

Ciems nav liels un kādas stundas laikā to var izstaigāt un pavērot kā dzīvo igaunīši vecās (senās) mājās. Dažas mājas piedāvā arī nakšņošanas iespējas, tā kā, ja ir sagurums, tad var pārlaist nakti senā Muhu salas ciemā.

Nezinu vai tas tīšām priekš senatnīguma un mežonīguma atstāts, bet ciema ceļš bija diezgan bedrains un peļķains, kā arī zāle bija paaugusies nedaudz virs vēlamā. Lai gan tie jau ir sīkumi un pat bieži skatoties caur fotoaparāta actiņu var mierīgi no peļķēm izvairīties. Toties labierīcības bija līmenī- viss tīrs, kārtīgs un pat izlietne ir kur rokas nomazgāt. Vispār ar labierīcībām abās salās viss bija kārtībā- tur ir padomāts par to, lai tūristiem nevajadzētu paātrināt soli apskates objektā un meklēt ērces krūmājos.

Ciemā varēja labi pamanīt cik ļoti esošo skatu izbojā nepārdomāta būvniecība un remonts- viena ēka tika pārbūvēta un izmainītas bija ne tikai pašas ēkas proporcijas, bet arī tika izmantoti modernie materiāli. Īsāk sakot- pamatīgi sabojāta ainava.

Pēc ciema aplūkošanas pamanījām turpat blakus esošās vējdzirnavas spārnus, kas nevienā kartē nebija minēta, bet tas jau nemaisīja mums to aplūkot. Diemžēl, apkārt esošā sēta mums neļāva pieiet tai klāt, tāpēc iztikām ar pavērošanu no aizžoga.

Pabeidzot Koguvas ciema apskati, devāmies uz stāvvietā novietoto kemperi, kur ceļojuma skice un karte vēstīja, ka nākamais objekts mūsu programmā ir Ēmu vējdzirnavas un turpat netālu esošā Lāsu strausu saimniecība.

turpinājums sekos