Abas iepriekšējās daļas var aplūkot šeit un šeit.

Pēc Koguvas ciema apskates braucām aplūkot nākamo apskates objektu- Ēmu vējdzirnavas. Īsti nebija skaidrs, kāpēc šīs vējdzirnavas ir īpašākas par pārējām dzirnavām, kuras abās salās netrūkst, bet piestājām un aplūkojām. Galu galā, turpat ceļa malā tās atrodas un taisni vai nepieklājīgi būtu vienkārši pabraukt tām garām. Turpat var nopirkt arī ieejas biļetes uz abiem objektiem (dzirnavām un pilsdrupām) kā arī iegādāties suvenīrus.

Īsumā par dzirnavām:

Vējdzirnavas uzcēla Jüri Ling vēsturiskajā Ēmu sētas vējdzirnavu vietā. Tās ir darbojošās vējdzirnavas, pašlaik tajās izvietots muzejs. Neskatoties uz to, ka dzirnavas pašas par sevi vairs nav būtiska naturālās saimniecības daļa, Ēmu tipa dzirnavas tiek uzskatītas par Sāmsalas simbolu, tās ir būtiska ainavas daļa un ir cieņas apliecinājums mūsu priekšteču darbam un sasniegumiem.

Turpat tuvumā bija arī pilskalna drupas, bet tā kā mums vēl priekšā bija busiņš ar tūristiem un mums vēl bija daudz ko citu redzēt, tad nolēmām doties uz nākamo objektu- Lāsu strausu fermu.

Par drupām īsumā:

Muhu pilskalna drupas ir gandrīz apaļas formas, ārējais diametrs ir 100 – 110 metri. Lielākā pilskalna aizsargvaļņa daļa tika sagrauta, kad tika celts dambis pār Väike Väin uz Sāmsalu (1894.- 1896. gadā), jo lielākā daļa sienas akmeņu tika izmantoti dambja izveidei. Dambja sākotnējais augstums (8 m) ir saglabājies tikai ziemeļrietumu daļā. Gan Muhu pilskalns, gan Sāremā pilskalns, kas pastāvēja senos laikos, tikuši celti gadu tūkstoša sākumā.

Pēc kartes spriežot bija jābrauc kāds gabaliņš uz priekšu no Ēmu vējdzirnavām, bet dzīvē izrādījās, ka turpat blakus ir, tik jāgriežas ielas pretējā pusē un pa mazu līkumotu celiņu drīz mūsu kemperis piestāja pie Lāsu strausu saimniecības.

Turpat pie ceļa esošajā veikalā/kasē nopirkām biļetes uz mazo zvēru dārzu un noklausījāmies/noskatījāmies no strausiem pagatavotās kosmētikas un veikalā esošo olu, spalvu un ādas eksponātu demonstrācijas. Pirkumi šoreiz izpalika, jo taisni tas ko vajadzēja/gribējās uz vietas nebija (kā vienmēr), tāpēc devāmies līdzi gidei uz putnu un zvēru skati.

Latvijā esošās strausu fermas vēl nebija nācies aplūkot, tāpēc šī sanāca tāda kā iepazīšanās ar švammveidīgi-garkaklainajiem putniem. Gide pasniedza kukurūzas graudus un varējām pabarot lielās vistas. Kā parasti- bildes, video. Turpat netālu aizgājām līdz nākamajam aplokam, kur ganījās kādi 5-6 poniji. Tālāk emu pārītis un vēl tālāk nandu. Tos barot mums neviens nepiedāvāja, tāpēc uztaisījām dažas bildes un devāmies pie pēdējā aploka, kur mīt ķengurs un pāris valabiju (mazs, spalvains ķengurs). Nevarētu teikt, ka visa eksotika mani atsēdināja uz pakaļas, bet paskatījušies bijām un varējām doties tālāk.

Neliela piebilde pie šī zvēru dārza- demonstrēšana notiek diezgan mazā teritorijā un nekāda pastaiga tur nesanāk. Vienkārši dodies no viena maza, ar stiepļu pinumu apvilkta aploka uz nākamo un skaties, kas viņpus žoga skraida vai lēkā. Tā kā bija nolijis vēl lietutiņš, tad neliela piedeva ar dubļiem šos putnus nedaudz vairāk pielīdzināja garkājainām slapjām vistām. Bet, kā jau teicu- paskatīties var.

Pēc igauņu strausu aplūkošanas tālākais ceļš mūs veda uz Sāmsalu. Uztaisījām vēl nelielu pitstopu uz dambja, kas savieno abas salas (tur ir divas tādas kabatiņas), lai pavērotu jūru un precizētu maršrutu pa lielāko Igaunijas salu- Sāmsalu.

Šoreiz Muhu salā neaplūkoti palika vairāki objekti- Kuivastu taverna, Tammisaare saimniecības muzejs Moegu, Üüguklints, Ussimätta akmens kapukalni Mäla ciemā (Mäla kapkalns), Pedastes muiža, bet kā jau teicu- kaut kas ir jāatstāj arī uz nākamo reizi, jo vienā nedēļas nogalē nevar abās salās visu aplūkot. Ir iemesls atgriezties.

Tagad tālākais maršruts ir Sāmsalas skaistākās vietas (vismaz daļa no tām).

turpinājums sekos

0