Pagājušajā nedēļas nogalē devāmies kārtīgā izbraucienā pa kaimiņzemes lielāko salu Sāremā jeb Sāmsalu (kā nu kuram labpatīkas to saukt). Tā kā ceļot bijām nolēmuši divas ģimenes ar maziem bērniem, tad nolēmām šādam ceļojumam noīrēt kemperi. Tā teikt- visi zem viena jumta un nav jāuztraucas par liekām pauzēm un pitstopiem.

Izmantošu izdevību un ieteikšu ļoti labu un atsaucīgu vietu, kur var noīrēt kemperus- KTS. Mums bija nepieciešams šāds agregāts ar septiņām vietām, tāpēc arī apstājāmies pie šīs adreses. Protams, iekārdināja arī diezgan pieklājīgā īres cena- tikai Ls65 diennaktī par 2008.gada modeli. Jāatzīstas, ka par kempera īri nospriedām tikai kādas 10 dienas pirms ceļojuma sākuma un nebija lielas izredzes, ka mums vajadzīgajā laikā tiksim pie riteņmājas. Bet tikām- sazinājāmies ar augstākminēto kantori un nākamajā dienā devāmies apskatīt sev interesējošo katamarano kemperi. Tieši mūsējais uz vietas nebija, bet bija mazāks- nekas, ieskatam derēja tīri labi. Galvenais bija attieksme pret klientu (pret mani) un šajā ziņā viss bija ļoti labi. Pat varējām mierīgu sirdi savākt kemperi iepriekšējā vakarā pirms ceļojuma un lieku naudu par to neprasīja. Arī nodošana bija cilvēcīga un neviens minūtes neskaitīja- pateica, lai tik kādu stundiņu iepriekš uzzvana. Katrā ziņā vajadzības gadījumā griezīšos turpat un arī citiem ieteikšu turp doties.

Atgriežoties pie paša ceļojuma- bija ieplānots piektdien no rīta izbraukt un svētdien vakarā atgriezties. Sanāca tā, ka izbraucām ceturtdien vakarā. Bijām jau nopriecājušies, ka ietaupīsim pāris stundas, kuras varēsim veltīt vēl kādam papildus apskates objektam, bet nekā- sanāca apskatīt tikai nelielu daļu no abām salām (Muhu un Sāmsala). Lai gan- it kā viss ko gribējām tas arī tika apskatīts un tai pat laikā ir palicis ko redzēt arī priekš otra brauciena uz šīm salām.

Gatavošanās process bija ļoti vienkāršs- apkopo pieejamo informāciju internetā un atliec punktiņus kartē. Viss. Tālāk jau tikai braukšanas vaina.

Braukt mēs izdomājām pa Igauniju un Virtsu pilsētā ar prāmi pārceļamies pāri uz Sāmsalu. Vēl it kā varēja izmantot prāmi no Ventspils, bet nepatika ne cenas, ne ilgais jūras brauciens. Galu galā, pa sauszemi vienmēr var apstāties un apskatīt kādu interesantu objektu pa ceļam.

Ceturtdien vakarā saņēmām savu vairāk kā septiņus metrus garo riteņmāju un devāmies ceļā uz mazās kaimiņvalsts lielo salu. Vajadzēja kādas 5-10min, lai pierastu pie augstās sēdēšanas un auto gabarītiem. Aizsteidzoties notikumiem priekšā varu teikt, ka vienīgā aizķeršanās bija bremžu uguņu izbeigšanās, bet tā, ar kempera saimnieka rīcību, tika operatīvi novērsta un tālākais ceļš bija mierīgs un gluds kā Igaunijas gludie lielceļi (un mazceļi).

turpinājums sekos

P.S.

Būs arī bildes (varbūt arī kāds video), kuras tuvākajās dienās ievietošu savā picasa albūmā.

0