Dažas dienas atpakaļ pie manām dzīvokļa durvīm atskanēja zvans. Tā kā līdz durvīm tūļājos lēnām, tad turpinājumā skanēja uzstājīgi klauvējieni. Laikam kas svarīgs, nodomāju, un raiti vēru vaļā durvis.

Zdrastvuiķe! Mi iz blabla bla i hateļi… Mans ”Labdien!” nedaudz piebremzēja divu jaunu meiteņu runas plūdumu. Precīzāk, piebremzēja vienas meitenes runāšanu, jo otra, kā neatkarīgais novērotājs stāvēja pāris soļu aiz muguras un nepacietīgi ķibināja rakstāmo. Darba dalīšana- viens runātājs, otrs darītājs.

Parasti šādām sarunām man laiks neatrodas, bet šoreiz nolēmu paskatīties kas būs tālāk un kā saruna ritēs- pārslēgsies uz latvisko kanālu, būs bilingvālais dialogs, un gala beigās- kāda būs šīs sarunas jēga.

Visu cieņu- meitene pārslēdzās uz latviešu valodu. Pamocījās jau mazliet, bet no lapiņas jautājumi lasījās visnotaļ raiti. Tikai ar manu atbilžu uzklausīšanu tā lāga nevaicās, jo uz maniem nenoteiktas pārdomu pilniem ”…nūūū, man liekas, ka… emmm”, meitene tik pamāja ar galvu un – jā, jā. Un aiziet nākamais jautājums.
Man jau vienalga ko viņa tur saķeksē, man interesē kuram politiskam spēkam pēkšņi sainteresējās mans viedoklis. Un kāpēc?
Lai gan nebija jau grūti saprast pēc tā pirmā – Zdrastvuiķe!

Lai manas šaubas par šīs aptaujas politisko partiju piederību izklīdinātu, tad jautājumi nāca ar īpašu uzsvaru: Kuru politisko partiju jūs gribētu redzēt kā blablabla? Atbilžu varianti- SASKAŅAS CENTRU; (un tālāk seko klusi nobubinātie pārējie varianti) zaļo un zemnieku savienību; uz priekšu Latvija;….

Tad nākamais jautājums, un atkal tā pat uzsvērtie atbilžu varianti- SASKAŅAS CENTRS; un pārējās nobubināmās partijas.

Un uz beigām vēl, kā glaunā restorānā pasniedzot fazānu stilbiņu želeju ar dzērveņu mērci un marinētiem pekanriekstiem, meitene no azotes velk ārā žurnālveidīgu bukletu un nedaudz vainīgu sejas izteiksmi, paziņo, ka latviski šādi bukletiņe neesot, bet te varot iepazīties ar … tālāk viņas centienus iepazīstināt mani ar kaut kādu Saskaņas Centra kandidāti tika aprauti ar manu frāzi- krieviski nelasīšu! Nūū, tad neko. Visu labu.

Izskatījās, ka meitenes bija priecīgas, ka tika vaļā no neīstā elektorāta.

Otra šāda aptauja tika piedzīvota šodien pie Jūrmalas Mūzikas skolas- mani apturēja divas meitenes un apjautājās- kas, manuprāt, būtu jāuzlabo Jūrmalā? Kamēr saminstinājos, lai varētu sarindot visu to, ko vajadzētu uzlabot, tikmēr sapratu, ka tā saruna ievilksies. Tāpēc prasīju konkretizēt- ap ko lieta grozās?

Nākamais jautājums jau bija gana vienkāršs- vai pašvaldībai vajadzētu turpmāk apmaksāt mācības Jūrmalas Mūzikas un Mākslas skolās? Nu, protams- kādu gan vēl jautājumu var uzdot vecākiem pie Mūzikas skolas un kurš gan vecāks negribētu savu bērnu sūtīt skolā bez ikmēneša maksājumiem no ģimenes budžeta. Atbildēju, ka priecātos par šādu iespēju.
Tad nu meitene man sniedza pildspalvu un lapu, kur man bija jāparakstās, ka meitene mani ir nointervējusi. Grasījos atdot rakstāmo, bet meitene man atbild, ka tas paliekot man par piemiņu.
Jau uz mēles bija jautājums, kurš politiskais spēks šoreiz ”interesējās” par manu viedokli, kad pamanīju, ka uz šo jautājumu man atbild uzdāvinātās pildspalvas apdruka- Gatis Truksnis.

Laikam šoreiz topošajiem deputātiem ir svarīgi parādīt, ka viņiem ir svarīgs jūsu viedoklis. Pie reizes parādīt ka viņi ir. Un vēl pie reizes parādīt ka viņiem rūp jūsu rūpes. Ja nu kāds tam visam notic?!