Archive for Novembris, 2011
Bebru karš #1
Laikam virsraksts izsaka visu- pēdējās brīvdienās nolēmu pieteikt karu manu lauku māju īrniekam, kurš ne tikai nemaksā savu daļu nekustamo nodokli, bet arī izdomā taisīt ķēzi. Nu, ķēzi šis taisīja jau agrāk, bet mierīgas līdzāspastāvēšanas dēļ, mēs viņam likām mieru. Kā nekā- visiem draudzīgi jāsadzīvo zem Saules.
Turpināt lasīt rakstu-Bebru karš #1
grāmata ”Dejo dejo dejo”
Nosaukums: Dejo dejo dejo
Autors: Haruki Murakami
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2008
Lappuses: 472
Par grāmatu-
Viņš nolemj atgriezties tajā pašā noplukušajā viesnīcā Delfīns, kur viņš bija saticis viņu. Tikai šoreiz Delfīns ir piedzīvojis pārvērtības- kļuvusi moderna viesnīca ar stiklotu fasādi. Bet tāpat ir tur ir palicis kas tāds, kas ir atrodams tikai dažiem. Dažiem, kuriem šī vieta ir piederīga. Un kuri ir piederīgi šai vietai.
Turpināt lasīt rakstu-grāmata ”Dejo dejo dejo”
Skola, skolēns un resnie, jeb liekam mierā cīsiņus.
Patiesībā šis raksts manā galvā tapa jau pirms pusotra gada, kad palaidu savu atvasi pirmajā klasē. Mana vecā skola bija tik pazīstama, bet tajā pat laikā ar savu pārmaiņu skārumu. Vesela virkne to pašu skolotāju, to pašu ēdnīcas aromu (ok- līdzīgu), nošķiebtāku gaiteņu un paņurcītāku sporta zāli.
Bet tās ir atmiņas, kuras pagaisa savas atvases parādīšanas gaidās, kad divpadsmitie ievedīs pirmziemniekus.
Tik tagad neatceros vai skanēja Eolikas ”Zemeņu lauks”. Manā laikā tas tika drillēts katrā Zinību dienā.
Lai vai kā- vecāki savas atvases atstāja skolotājas un divpadsmito gādībā un paši naski devās ieņemt vietas sporta zālē, lai varētu no malas palūkot, kā mazie sāk savas skolas gaitas ar pirmo zvanu.
Un te, pēc mazliet sentimentālā ievada, seko reālistiskā nots.
Turpināt lasīt rakstu-Skola, skolēns un resnie, jeb liekam mierā cīsiņus.
Luksofors un sods.
Kuram gan autovadītājam nepatīk luksofora zaļais signāls- brauc savā mierā un par bremzēšanu un pirmo robu vari mazliet piemirst. Zaļais vilnis ir tas, par kuru priecājas ikviens autovadītājs, kad jābrauc uz darbu vai no darba. Protams, priecājas arī tāpat. Bet no/uz darba jo īpaši.
Gan jau katram autovadītājam, kurš ikdienā pārvietojas pa zināmu maršrutu, ir zināmi visi ceļā sastopamie luksofori un to niķi- cik ilgi deg sarkanais, vai dzeltenais mirgo (Ir vispār vēl tādi?) utt.
Jūrmalā ir viens tāds posms, kurš tā īsti labi nav padevies luksoforu ziņā. Proti, no Ērgļu ielas (uzreiz aiz Jūrmalas domes virzienā uz Rīgu) ir luksofors. Pēc dažsimts metriem ir vēl viens (pirms Majoru stacijas) un tad pēc nepilna simta metru ir nākamais (Pie Majoru stacijas). Pēc dažiem simtiem metru ir vēl viens lampiņregulētājs (pie Majoru skolas).
Turpināt lasīt rakstu-Luksofors un sods.
Komentāri