Archive for Janvaris, 2010

dzejolis

Slēpts kroplums, slimības un slēpti sārņi,
un mazu bērnu nāve, drāmu simts,
un bezjēdzīga bojāeja, bāreņi,
un vientulības žņaudziens nenorimts,

un aborti, un noziegumi, lopiskums,
un cerība, kam slinkums cauri plaiksn-
tik daudz tā visa sliktā sanāk kopā,
un jāsaprot, ka cīnīties ir laiks!

Ir jāatbrīvojas! Ir beidzot kopā jāiet
ikviena krietna darba darītājiem
un jāskatās, kur mūrī spraugu cirst,

jo nospļauties ir visiem valdītājiem
un roklaižām, un galvu klanītājiem,
ka mūsu tauta neglābjami mirst.

Autors Jožefs Atila (atdzejojis Ojārs Vācietis).
Dzejolis ir ņemts no 1989.gada laikraksta “Atmoda”.

90to gadu spirķik

Svaiga (un spirtota) elpa no 90iem gadiem, kad Centrāltirgū esošie onkuļi tevi sveicināja ar vārdiem ”spirķik, sigareti”.

Bildē ir pudele ar visu oriģinālo iekšiņu (palikusi pusīte). Tā klusām glabā savu saturu dziļi, dziļi augstākajā plauktā. Sentimentālā uzplūdā nolēmu ielikt bildi.