Archive for Marts, 2009
Bezmaksas autostāvvieta Rīgas centrā
Gan jau, ka kāds acīgāks autovadītājs būs pamanījis pašā Rīgas centrā bezmaksas iespēju novietot savu autiņu. Ne jau nakts stundās vai svētdienas, bet bezmaksas jebkurā laikā. Nezinu cik tādu vietu Rīgā vēl ir, bet pie Latvijas Nacionālās operas (no Kr.Barona ielas) ne ceļa zīmes, ne papildplāksnītes, ne dzeltenā apmale neliedz novietot tur savu spēkratu. Protams, nosacījums ir tāds, ka jūs paspējat tur tikt pie kāda brīva pleķīša, jo cik nu esmu manījis, tad auto tur gandrīz vienmēr ir sarindoti viens aiz otra ceļa malā.
Turpināt lasīt rakstu-Bezmaksas autostāvvieta Rīgas centrā
Zaļā tumsa jeb mana Zemes stunda vēl nav situsi
Vakar viena neliela Latvijas daļa mēģināja pārslēgt gaismu uz zaļo tumsu- aicinājumi piedalīties Zemes stundas akcijā izskanēja diezgan biezā slānī. Ar skaļiem saucieniem uz lūpām un ar tikpat skaļiem lozungiem katrs savu māju centās padarīt pēc iespējas tumšāku un mazgaismīgāku. Sak, ja jau paspīdēja tāda iespēja sevi pataisīt mazliet moderni zaļāku, tad grēks neizmantot un padarītās misijas apziņa būs tā, ko likt pretī ne pārāk zaļās ikdienas kliedzošajai sirdsapziņai. Nospiedu šodien uz stundu lielo rubiļņiku un pēcāk turpināšu kā līdz šim, jo akcija jau bija tikai uz stundu….
Turpināt lasīt rakstu-Zaļā tumsa jeb mana Zemes stunda vēl nav situsi
sentence #56
Kas liek svešām, vecām tantēm cienāt manu bērnu ar konfektēm?! Redz, ka blakus stāv tētis, bet tāpat cenšas sakārdināt sīci ar konču. Uz manu pieklājīgo ”Paldies, nē!” viņa vēl turpina uzplīties ar jautājumiem-Kāpēc nevar? Negrib? Nedrīkst? Ehhh tantuki….
satiksmes noteikumu uzdevums
Maziņš uzdevums par satiksmes noteikumu tēmu- tiem kas zin un kas vēl mācās.
Skatam bildi un nosakam vainīgo (ar klikšķi var palielināt apakšējo bildi).
Turpināt lasīt rakstu-satiksmes noteikumu uzdevums
uzņēmējdarbības specifika
Nezinu kā citiem sava uzņēmuma īpašniekiem, bet man ik pa laikam nākas izkost un saprast daudzas lietas, kuras līdz šim man bija diezgan patālu no interešu loka, bet dzīve un dzīves nospraustie mērķi liek mācīties. Tieši mācīties, jo zināšanu nekad nevar būt par daudz un to nekad nevar būt pietiekami. Katrs jauns mērķis prasa vai nu jaunas zināšanas vai arī atsvaidzināt un papildināt jau esošās.
Manā gadījumā mācīšanās vairāk notiek nevis skolas solā, bet tieši darba procesā- tautas valodā sakot, ka apgūstu visādus knifiņus. Visi šie knifiņi prasa gan laiku, gan naudu, bet man ir naiva cerība, ka knifiņu bāze tiek papildināta un nākotnē varētu (gribētu jau teikt- vajadzētu) būt vieglāk.
Pavisam vienkāršs piemērs, kā man gadījās ar kvīšu grāmatiņām. Gan jau, ka lielais vairums zina un ir saskārušies, piemēram, pērkot šo to no interneta veikaliem, ka izbrauciena darījumos ar skaidru naudu nepieciešama kvīšu grāmatiņa, kura ir jāreģistrē VIDā. Tā kā man šāda grāmatiņa bija vajadzīga, bet grāmatnīcu plauktos esošās īsti neatbilda manām prasībām, tad aizgāju konsultēties pie VID konsultantiem. Pamata jautājums bija – kā rīkoties, ja pircējs iegādājas vairāk preces nekā ir ailes kvīšu grāmatiņā? Grāmatnīcās nopērkamajās grāmatiņās ir tikai 5 līdz 6 ailes. Un ja pircējam nepieciešamas 10 preces? Tad izrakstīt divas kvītis? Tas nav ne ērti, ne prātīgi, jo kvīšu grāmatiņā ir tikai 25 kvītis pa trim eksemplāriem. Ar šādu metodi varētu īsā laikā sagatavot veselu čupu ar izlietotām grāmatiņām, kuras ir jāiekļauj VID atskaitēs. Un pie tam tās grāmatiņas maksā naudu. Mazu, bet tomēr.
Turpināt lasīt rakstu-uzņēmējdarbības specifika
Akka/laa [ne]sarakste
Sākoties visam šim hajam mūsu blogārē, es sapratu, ka nav vērts pukstēt pa tukšo un mierīgu sirdi uzcepu AKKAi vienu mazu vēstulīti ar desmit jautājumiem. Maza jau man bija tā cerība, ka atbildēs, bet tomēr. Tomēr neatbildēja… laikam neuzskatīja mani tik vērtu, lai velti klaviatūru deldētu. Vai arī vēstuļu šiem bija sasūtīts tik ļoti daudz, ka manējā vēl gaida savu rindu. Tā kā vairāk gaidīt nav vērts, tad uznāca vēlme šai lietai pieiet mazliet filosofiskāk- bez liekām emocijām un stresa apskatīt nedaudz savādākus jautājumus (tie, kas tika uzdoti, lai paliek virtuālajā gaisā karājoties), vairāk no sērijas ‘’kā būtu, ja būtu’’. Priecātos, ja kāds komentāros paustu arī savu vairāk vai mazāk filosofisko nostāju.
1.Kāpēc sāka tieši ar Youtube?
Youtube nav vienīgais resurss, kas ļauj savu saiti attēlot skatāmā veidā, bet tieši tas tika iekasēšanas rindā nostādīts pirmais. Laikam pie vainas ir tas, ka tieši youtube klipi ir biezākā slānī un līdz ar to iespējams no tie visiem dabūt kādu iekasējumu.
2.Ko darītu, ja neko nedarītu?
Ko darītu AKKA, ja viņu epastus vienkārši ignorētu. Neatbildētu, nevērtu vaļā un visādi citādi par tiem neliktos ne zinis. Vai tālāk sekotu oficiāls iesniegums ekonomikas policijai? Un kas būtu tālāk? Kurš tur būtu tik ņiprs, lai sameklētu cilvēku bez identitātes (varētu taču uztaisīt blogu uz *.com, epastu uz gmail un hostēties Francijā vai Filipīnās?)? Drukātu oficiālu vēstuli Francijas vai Filipīnas iestādēm, lai slēdz ciet konkrēto mājaslapu? Šādā sarakstē mierīgi varētu paiet pāris gadi, kamēr Filipīnās saprastu, ko tie cilvēciņi youtubē ir saskatījuši nelegālu. Un tad jau varētu būt, ka blogs būs pats nomiris pa šo laiku. Enerģija un vēstuļpapīrs vējā….
Turpināt lasīt rakstu-Akka/laa [ne]sarakste
Andrea Bocelli koncerta dvd
Šodien tiku pie Andrea Bocelli koncerta ieraksta- Vivere, Live in Tuscany un nevarēju noturēt sajūsmu un ieteikumu arī jums tikt pie tik feina skatāmklausāma diska.
Man šis disks deva ne tikai 18 elegantas kompozīcijas, bet arī dažus jaunatklājumus. Piemēram, Elisa un viņas izpildītā dziesma ar A.Bocelli lika man sameklēt, kas šī ir pa mazo (lai gan blakus Bocelli augumam (1,87m) diezgan daudz dziedātājas liksies mazas) un baskājaino meiteni blakus koncerta galvenajai zvaigznei. Laikam būs jāiepazīstas kārtīgāk ar šīs dziedātājas daiļradi.
Ja veikalu plauktos maniet šo dvd, tad nešaubieties- ar pirkumu būs trāpīts desmitniekā.
Piedāvāju jums uzmanībai tieši šo duetu un viņu izpildīto dziesmu La voce del silenzio:
Video ir aplūkojams Youtube.
Komentāri