Archive for Oktobris, 2008
Sniedz roku! Tīru?
Varbūt šis raksts izklausīsies mazliet pārspīlēti bailīgs, bet ja uz to visu paraugās no filosofiskās puses ar nelielu aizdomīguma piedevu, tad varbūt var sameklēt arī kādu patiesības graudu šajā salmu kūlī.
Šis stāsts būs vairāk vai mazāk par [ne]tīrām rokām ar kurām jāsaskaras vai ikvienam sabiedrībā esošam cilvēkam.
Nejauši vai jauši satiekoties, pieklājība it kā prasa sveicināt satikto. Sveicināšana izpaužas dažādi- pamāj ar roku, saki ”labdien” (labrīt, labvakar) vai ”sveiki”, pamāj ar galvu, paspied roku, apkampies vai iedod buču. Ja distances sveicieni vairāk neko no sev līdzi nenes, tad ”kontaktsveiciens” var sevī ietvert arī kārtīgu ”bonusu” ar visādu, latviski sakot, zarazu.
Vīriešiem savā starpā satiekoties, kā likums vienmēr ir jāsasveicinās spiežot roku. Ikdienā mazāk novērojams, bet lietišķā sabiedrībā arī dāmu rokas tiek spiestas. Bet vai kāds iedomājies, kur tās spiestās rokas pabijušas? Vai pretī pastieptā roka nupat nebija ar savu saimnieku tualetē kur tika ”sūtīts fakss”? Nomazgāt jau laikam piemirsa? Gan jau liela daļa ir bijusi kādā sabiedriskā atejā un ievērojusi, ka stabila puse no visiem tur pabijušajiem, šīs svarīgās telpas pamet krānus (es domāju izlietnes krānus) neaiztikuši. Par ziepēm pat nerunāsim.
Turpināt lasīt rakstu-Sniedz roku! Tīru?
vairākblogošana
Nezinu kā apzīmē blogošanu ar vienu un to pašu rakstu vairākos resursos (un vai vispār tāds apzīmējums ir), tāpēc es to šobrīd nodēvēju tā kā virsrakstā minēts- par vairākblogošanu.
Mēģināšu pāris vārdos pateikt, ko ar to es saprotu.
Uzbursim ainiņu- cilvēkam ir blogs un ar tā palīdzību viņš uzrunā kādu daļu lasītāju (a). Viņš ievēro, ka ir iespēja savus rakstus publicēt vēl kādā resursā un to viņš arī izdara- vienkārši to pašu rakstu nopublicē vēlreiz, tikai citā resursā un citai auditorijai (b). Pēc otrā resursa viņš pamana, ka ir vēl kāda šaura cilvēku kopa, kuri savā starpā kādā forumā/klubiņā apspriež kādas sociālpolitiskiekonomiskas problēmas, kuras viņš tieši aplūko savā sociāpolitiskiekonomiskajā blogā. Kāpēc gan neuzrunāt arī šo publiku (c) ar to pašu (tiem pašiem) rakstu (rakstiem)? Sacīts, darīts.
Tad ir vēl iespēja kādā sociālajā portālā publicēt savus garadarbus tā uzrunājot vēl vienu auditoriju (d). Sarakstu varētu turpinā, bet es ceru, ka doma tika saprasta.
Turpināt lasīt rakstu-vairākblogošana
sentence #28
Izskatās, ka es pievienošos to blogotāju pulkam, kuri ir izņēmuši savus blogus no gmetrix statistikas tabulām. Tā kā pēdējās dienās es tāpat tur vairs neparādos un gmetrix uzrādītais cipars nu galīgi nesakrīt ar manu skaitītāja ciparu, tad labāk nav ko kropļot citiem priekštatu.
sentence #27
”Revidents” ir viena sasodīti laba izrāde. Lai arī gandrīz četras stundas gara, tā paiet vienā elpas vilcienā un labs garīgais vēl otro dienu turās. Paldies JRT!
filma- ”MR 73”
Oriģinālnosaukums: MR 73
Valsts: Francija
Žanrs: Drāma/Krimināla
Lomās: Daniel Auteuil, Olivia Bonamy, Catherine Marchal, Francis Renaud, Gérald Laroche
Režisors: Olivier Marchal
Gads: 2008
Par filmu-
Turpināt lasīt rakstu-filma- ”MR 73”
bloga kino sadaļai jubileja- 100
Šāds apaļš cipars taisni vai prasa nelielu devu ar atskaites cipariem- kas noticis, kā noticis un kas būs līdz otrajam simtam.
Kā jau būsiet pamanījuši un ievērojuši- nedēļas nogalēs šajā blogā tiek nedaudz aprakstīti iespaidi par jaunām un ne tik jaunām filmām. Nemaz nemēģinu sniegt kādas zinātniskas tēzes un cieti betonētus pamatojumus. Viss ir subjektīvi vienkārši- nedaudz plašāk aprakstīts vai skatītais patīk vai ne pārāk. Pieļauju domu, ka ne visiem liksies pieņemams mans apraksts vai vērtējums, bet tā kā es nemaz necenšos pretendēt uz pareizākā kritizētāja godu, tad kā atgādinājums par redzēto pašam vai ieteikums skatīties (vai pretēji- ieteikums neskatīties) citiem, šie aprakstiņi var noderēt.
Turpinājumā nedaudz par cipariem, kādi ir izveidojušies pa šo laiku:
Turpināt lasīt rakstu-bloga kino sadaļai jubileja- 100
iepazīsimies- diskete.lv
Kamēr viena daļa Latvijas blogāres cenšas analizēt visu saistībā ar datu nesējiem, to nodokļiem un iekasētājiem, es nolēmu šai lietai pievērsties nedaudz savādāk- es šos datu nesējus tirgošu.
Lai tirgošanās noritētu daudz maz veiksmīgi ir nepieciešama vieta kur tirgot, tāpēc arī izveidoju disku (datu nesēju, matricu, ripuļu vai balvanku, katrs sauc kā grib) veikalu- diskete.lv. Kā jau pierasts teikt- šobrīd veikals atrodas palaišanas procesā un var gadīties kāda neliela kļūmīte vai nepilnība. Tāpēc , lai pircēju vidū nebūtu iespējamās vilšanās sajūtas, es piedāvāju tādas kā starta cenas- pieklājīgi zemas cenas par labas un ļoti labas kvalitātes diskiem. Ilgi šādas cenas diskete.lv nenoturēs, jo nodokļu politika ir tāda kāda tā ir (jā, esmu reģistrējies AKKA-LAA) un galvenokārt tā arī ietekmē preces gala cenu. Lai vai kā- arī vēlāk cenas tiks turētas pieklājīgā līmenī un pircējiem maksājot nebūs jāviebj sejas.
Uz doto brīdi veikalā diskete.lv tiek papildināts gan piedāvāto preču klāsts, gan tās daudzums. Ja šobrīd pie preču apraksta vēl ir manāms ‘’pieejamais daudzums: 0 ’’ (vai arī 1), tad varu nomierināt- tas ir uz īsu brīdi. Vai nu prece ir ceļā, vai arī pieejamais skaits vēl nav atjaunots. Katrā ziņā varat rakstīt e-pastus vai zvanīt un iegūsiet visu nepieciešamo informāciju par jums interesējošām precēm, to skaitu, kvalitāti un… atlaidēm (jā, arī tās ir iespējamas).
Turpināt lasīt rakstu-iepazīsimies- diskete.lv
sentence #26
Viss, es no šī rīta esmu izstājies no klubiņa ”Vēsais dzīvoklis”- pa dzīvokļa trubām palaists siltums. Nez, vēl ir kāds, kurš palicis šajā klubiņā?







Komentāri