Archive for Junijs, 2008
tuvais ceļojums- ciedru priedes
Talsu šosejas malā, pie mājām ‘’Lapiņi’’ (kādus 4,5km no Engures krusta, Talsu virzienā) ceļa malā atrodas uzraksts ‘’Ciedru priede 0,3’’- griežam iekšā un pēc 300m grantēta ceļa esam pie maza uzraksta, kas vēstī, ka šeit atrodas dzeltenās priedes. Laikam jau neliels bardaks vajadzīgs, lai tūristiem nebūtu garlaicīgi- uz ceļa ir norāde par ciedru priedi, bet piebraucot pie objekta to ir veseli divi un uzraksts saka, ka šeit ir dabas aizsargājamais objekts ‘’Dzeltenās priedes’’. Arī Tukuma rajona karte saka, ka šeit ir dzeltenās priedes. It kā sīkums, bet vai nevar vienoties par vienu nosaukumu? Vismaz izvietojot norādes apkārtnē.
Noknipsēju pāris bildes, un nelielam ieskatam ievietoju tepat blogā:
Turpināt lasīt rakstu-tuvais ceļojums- ciedru priedes
filma- ”Meklēšanā”
Oriģinālnosaukums: Wanted
Valsts: ASV
Žanrs: Spriedzes/Grāvējs
Lomās: James McAvoy, Morgan Freeman, Angelina Jolie
Režisors: Timur Bekmambetov
Gads: 2008
Par filmu-
Jaunam, parastam kantora darbiniekam Veslijam dzīve šķiet vienmuļa un garlaicības pilna- ne darbs sokas, ne kolēģi patīk, draudzene viņu krāpj, naudas nav… neveiksminieka paraugs. Un viņam nav ne spēka, ne vēlēšanās kaut ko savā dzīvē arī mainīt, līdz viņam veikalā blakus nostājas Foksa- sieviete, kura viņu iepazīstinās ar slepenu organizāciju ‘’Brālība’’. Tur viņš uzzinās patiesību par savu tēvu un to, kādas spējas viņš ir mantojis no viņa.
Lekšana, šaudīšanās, ātra braukšana un tūkstošs gadus sena slepena organizācija, viss, kas nepieciešams spraigai un azartiskai filmai. Un tāda tā arī ir- pēkšņi sākas traka braukšana un vēl trakāka šaušana, kurā fizikas likumi neeksistē. Arī specefektu daudzums filmā laikam ejot pamazām palielinās, skatītājiem neļaujot ne uz mirkli atslābināties. Lai gan tas viss ir vairāk vai mazāk redzēts, tomēr izpildījums ir aci priecošs- skaties kā lēni lido izšautās lodes, kā vilciena sastāvs pamazām atbrīvojas no dažiem vagoniem virs dziļas aizas un kā galvenais varonis pamazām nonāk pie patiesības.
Filmas laikā nedaudz samulsināja auduma šifra lielā nozīme Brālības darbā, bet ja tā labi padomā, tad jau tas ir labs variants kā mūsdienās izmantot tādu pat likteņlēmēju Moiru variantu, kā pirms tūkstoš gadiem. Jocīgs, bet filmai piestāvošs variants.
Vispār jau filmai piestāv gan tāds auduma binārais kods, gan arī dinamītžurkas un arī vecā žigulīša uzvaru pār vilcienu. Tāpat arī piestāv apmierinājuma pilnās sejas izteiksmes pēc kārtējā darbiņa (slepkavības?)- šaujam un smaidam. Nekāda augstā māksla tā nav, bet sanācis ir skatāms grāvējs. Nobeigumā tikai gribu teikt, lai pievēršat uzmanību klaviatūras lidojošiem taustiņiem, kad tā tiek likta lietā kā sitamais instruments- tur redzams tas, ko Veslijs domā, bet skaļi nepasaka.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Patoloģija”
Oriģinālnosaukums: Pathology
Valsts: ASV
Žanrs: Spriedzes/Krimināla/Šausmu
Lomās: Milo Ventimiglia, Michael Weston, Alyssa Milano
Režisors: Marc Schoelermann
Gads: 2008
Par filmu-
Grupa jaunu medicīnas studentu uzsākuši savstarpēju spēli- viens nogalina, bet pārējie atmin nāves cēloni. Filigrānāk nogalināsi un tas nozīmē, ka spēle būs interesantāka. Tikai, kas notiek ja spēle par daudz ienāk arī reālajā dzīvē…
Pretīgi interesanta filma. Pretīga, tāpēc, ka pilns ar līķiem, patologanatomu darbību un seksu morgā, bet interesanta tāpēc, ka filmā savs azartiņš ir.
Arī skatītājiem, tāpat kā galvenajam varonim, ir azarts piedalīties šajā spēlē, lai gan nojauta ir ar ko tas viss var beigties. Vai tā būtu vienkārša dakterīšu izklaide? Vai arī vēlme padarīt savu līķu piesātināto darbu mazliet interesantāku? Varbūt viņiem pašiem filmā bija interesanti minēt nāves cēloņus, bet skatītājaiem maz kā no tā tika- lielāks uzsvars bija uz trako dakterīšu izdarībām- upuru meklēšana, narkotikas, sekss ar mironīšiem fonā. Ja ir randiņš ar topošo vai esošo dakteri, tad var apmeklēt šo filmu, pārējiem jāņem vērā, ka šī laikam nebūs īsti randiņfilma.
It kā filmas gaita un finišs ir diezgan paredzami, bet tas netraucēja skatīt kā spēlei tiek mainīti noteikumi un spēlētāju skaits uz laukuma. Arī beigas bija ieturētas tādā pat stilā kā filma- pretīgi un interesanti. Vienīgi pēc filmas noskatīšanās rodas sajūta, ka tur tomēr kaut kas pietrūkst, tīri vai izskatās, ka kāds gabals no filmas tika izoperēts, jo pāris vietās tīri vai prasījās vēl kādu brīdi pašausmināties, padomāt vai vienkārši tāpat pavērot kā viņiem tur iet. Ja kuņģa saturs nepretojas gravitācijai, tad var skatīties- sanāk tīri interesanta filma.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Nimas piedzīvojumu sala”
Oriģinālnosaukums: Nim’s Island
Valsts: ASV
Žanrs: Komēdija/Piedzīvojumu/Ģimenes
Lomās: Abigail Breslin, Jodie Foster, Gerard Butler
Režisors: Jennifer Flackett, Mark Levin
Gads: 2008
Par filmu-
Vienpadsmit gadus veca meitene kopā ar savu tēvu, pēc mātes zaudēšanas, dzīvo uz vientuļas salas un dara to, kas viņiem patīk- tēvs meklē jaunas sugas okeānā, bet meita spēlējas ar salā esošajiem dzīvniekiem un lasa grāmatas. Sevišķi iemīļojusi grāmatas par dēkaini Aleksu Roveru.
Kādu dienu tēvu okeānā pārsteidz vētra un sakari ar salu ir pārtrūkuši un uz salu dodas tūristu bari, tāpēc meitai nekas cits neatliek, kā lūgt palīdzību salas aizsardzībā Aleksa Rovera grāmatas autoram, kura izrādās ir fobiju pārņemta rakstniece.
Ģimenes filma, kura ģimenes auguma lielākajai daļai var šķist pārlieku samocīta un līdz ar to arī mazāk interesanta. Bērniem ideja un droši vien arī izpildījums varētu gan patikt- dzīvot uz salas, kur mūžam vasara, darīt ko grib, par skolu nedomāt… Ko vēl vairāk tikko no skolas sola pamukušajiem bērniem vajag? Tikai īsu brīdi pasapņot skatoties kā veicas tai mazajai meitenei viņpus ekrāna.
Tiem, kuriem prāts nenesas uz sapņošanu, atliek vienīgi vērot, kā salai ‘’uzbrūk’’ ļaunie tūristi, kas ir apvēlušies miesās un diezgan pamuļķīgi. Vai arī vērot, kā populārā dēku stāsta autore ciešot no fobijām un radošās krīzes diezgan fiksi saņemas un dodas palīgā savai pielūdzējai. Šajā grūtajā ceļā (garīga saņemšanās un fiziska došanās) viņai visu laiku palīdz viņas izdomātais stāsta varonis Aleks Rovers, kuram tā vien izskatās, ka bija tas pats stilists kā Indiana Džonsam.
Pāris epizodes bija smieklīgas, nedaudz vairāk epizodes bija jaukas, bet vēl vairāk epizodes bija pārāk garlaicīgas. Laikam pie vainas tomēr bija nespēja šo filmu uztvert kā vienu veselumu, jo pārāk tālu viens no otra bija stāsts par meiteni uz salas, par tēvu uz kuģa un par rakstnieci pilsētā. Laimīgajā finišā visas trīs daļas satikās, bet līdz tam vairāk sanāca tās uztvert atsevišķi.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
Big Buck Bunny multene
Pēcsvētku darba pusnedēļā var noziedot 10 minūtes, lai pavērotu, kā iet resnajam brālītim trusītim multiplikācijas filmiņā Big Buck Bunny.
Viņu mājas lapā var gan pavērot video, gan aplūkot dažas bildes un pie reizes palasīties kā un kāpēc radās šāds bezmaksas produkts. Turpat var arī ‘’novilkt’’ šo produktu sev vēlamajā izšķirtspējā un skatīties kad un kur vēlaties.
Ja nu negribas nekur tālu iet, tad tepat var pavērot gan vimeo, gan youtube:
Big Buck Bunny from Blender Foundation on Vimeo.
simtnieks no eBay
Īsi pirms Līgo svētkiem no eBay saņēmu vēstuli- jau nojautu, ka tas nevarētu būt ne apsveikums dzimšanas dienā, ne arī sveiciens Līgo svētkos. Cik nu es atceros, tad eBay vispār tikai kodu pa parasto pastu nosūtīja (un laikam ar atkarīgs kurā eBay reģistrējies), pārējais viss tika paziņots ar ziņojumiem profilā. Izrādās, ka eBay man ir atsūtījis tādu kā apsveikumu/sertifikātu, ka esmu pie viņiem saņēmis 100 pozitīvas atsauces.
Taisnības labad gan jāsaka, ka atsauces man jau sen pārsniedz 300, bet visu šo laiku turējās uz 96 un tikai pēdējās pāris nedēļās pieplusoja vēl nepilnu simtnieku. Nezinu, laikam viņiem tā kontrolēšana prasa ilgāku laiku, tāpēc tas pirmais simtnieks ‘’sakrājās’’ vairākos gados.
Šobrīd eBay manu zvaigznīti jau nokrāsojuši zilganzaļā krāsā, kāda ir tiem, kuri nopelnījuši no 100 līdz 499 pozitīvas atsauces. Pat atsūtītajai vēstulei pielīmējuši šādu pat zvaigznīti.
Nu ko, jāsoļo pretī nākamajam sertifikātam un jaunai zvaigznītei.
par Oskaru Kastēnu un pavedinošo Dienu
It kā jau šodien diezgan daudz un diezgan daudzi izteica savu viedokli (Archijs, laacz (gan negaidīju rupjības no viņa), nombre un varbūt vēl kāds), bet jūtu, ka manī ar sēž aicinājums piedalīties šajā lāpu gājienā. Centīšos neieslīgt spriedelējumos un apvainojumu bakstīšanā, bet izteikšu tikai vienu mazu savu viedokli par to kāpēc vispār šāds raksts parādījās laikrakstā ‘’Diena’’.
Visiem vēl svaigā atmiņā ir tas, ka laikrakstu ‘’Diena’’ atstāja tās ilggadējā galvenā redaktore S.Ēlertes kundze. Viņa šo laikrakstu vadīja ilgi un kārtīgi (sanāca uzrakstīt nedaudz kā bērēs :)) un tas ļāva ‘’Dienai’’ nostāties uz stabila ceļa kā kārtīgam un saturīgam laikrakstam. Lasītāju uzticības latiņa tika/tiek turēta augstā līmenī un diez vai bija/ir daudzi, kuri teiks, ka ‘’Dienai’’ neuzticas. Uzticas! Šo uzticību nopelnīt ir ļoti grūti, bet sagraut var vienā mirklī. Izskatās, ka šādu mirkli kāds bija izplānojis šodien.
Izlasot gan ‘’Diena’’ drukāto versiju, gan interneta, gan arī citas interneta vietnes, kur šis temats figurēja, nekādas atbildes nesaņēmu. Un jāsaka, ka pateikts nekas īsti nav. Ne paša Kastēna blogā, ne zemu kritušās žurnālistes priekšinieka blogā.
Tas esot eksperiments? Atvainojiet, bet pavest cilvēku ar mērķi viņu pazemot ir zemiski (protams, kārtīgs vecis savu bikšupriekšu prot kontrolēt, bet ne par to ir šis stāsts). Šo es saku nevis laikrakstam ‘’Diena’’, bet gan tiem, kas to rakstu ievietoja šajā laikrakstā. Jā, tieši tā- ievietoja laikrakstā, jo neticu, ka tas bija tikai tāds garāmejošs eksperiments ar laikraksta šefu atļauju. Iepriekšējās redaktores uzraudzībā šāds sānsolis netiktu pieļauts (ja jau līdz šim nebija, tad jau laikam pareizs spriedums), bet ar galvenā redaktora vietas maiņu kādam pavērās iespēja (un droši vien arī iemesls) to darīt.
Viss šis eksperiments drīzāk ož pēc dumpja uz kuģa. Kādam vai kādiem nepatīk/kremt/ierakstam savu variantu jaunā galvenā redaktore (vai tas, ka pats/i netika pie šprices) un nedaudz padomājot tiek izpīpēta ideja laikraksta vērtību degradēt. Nekas dižs jau nav vajadzīgs- tik jāizkāpj (tā kārtīgi) no laikraksta rāmjiem un lieta darīta. Izlietu ūdeni atpakaļ nesasmelsi un iespiestu avīzi atpakaļ nepaņemsi. Visa šī rezultātā cieš galvenais redaktors un laikraksts. Pašdarbniekiem tik liks aizvērt aiz sevis tā kārtīgāk ārdurvis.
Jā, es zinu, ka man nav ne faktu, ne pierādījumu manam skricelējumam. Bet man arī nevajag! Es esmu šī laikraksta lasītājs un man par notikušo ir savs viedoklis (ir vēl pāris viedoklīšu, bet tos laikam citreiz). Diena nav kļuvusi nepareiza vai slikta, tai ir tikai jāpārskata savi kadri.
NASA Mēness transports
Var uzmest aci kāda izskatās NASA jaunākā tehniku un aprīkojums, kuru plāno sūtīt uz Mēnesi. Ieliku savā blogā dažas bildītes no NASA mājas lapas. Vēl ieteiktu aplūkot arī astronautu tērpu evolūcijas galeriju- interesanti pavērot kā mainās mode :)
Latvijas Bankas jaunās monētas
Pagājušajā piektdienā Latvijas Banka paziņoja par jaunas viena lata monētas ar ūdensrozes attēlu laišanu apgrozībā. Neilgi pirms tam tika paziņots arī par jaunas jubilejas un piemiņas monētas izlaišanu- Dziesmu svētku monēta. Tas nozīmēja, ka tuvākajās dienās bija jāieplāno gājiens uz Latvijas Banku pēc papildinājuma kolekcijai.
Iepriekšējais Latvijas Bankas ‘’cepiens’’ sanācis makten dārgs (Latvijas monēta- 212,40Ls), tāpēc to nolēmu izlaist un vietā paņemt citu monētu, kura man vēl nav (sanāca papildināt ar sen izlaistu monētu- Soltleiksitija 2002)..
Šodien pabiju bankā un papildinājumu var redzēt bildēs- divi lielie lati un čupiņa ar mazajiem. Ūdensrozes latiņi ir sanākuši ļoti glīti, bet Dziesmu svētku monēta man gan vairāk atgādina kādu piemiņas medaļu nevis monētu. Nesaku, ka nesmuka, bet likās, ka Dziesmu svētkiem varēja piemeklēt ko atbilstošāku.
Komentāri