Archive for Maijs, 2008
NLO mākonis
Dažas dienas atpakaļ braucot uz laukiem, uzmanību piesaistīja interesants mākonis- mazs, apaļš, tumšu vidu un izteikti spilgtām malām. Bildēs laikam var gūt tikai aptuvenu priekšstatu par šo mākoni, jo tika fotografēts ar to, kas bija pa rokai (kabatas tālruni) un arī Saule turpat blakus gozējās.
filma- ”Mierīgais kareivis”
Oriģinālnosaukums: Peaceful warrior
Valsts: ASV/Vācija
Žanrs: Drāma
Lomās: Scott Mechlowicz, Nick Nolte, Amy Smart
Režisors: Victor Salva
Gads: 2006
Par filmu-
Dens ir talantīgs vingrotājs, kurš mācās koledžā un cer iekļūt olimpiskajā izlasē. Viņam ir viss- apbalvojumi sportā, draugi, draudzenes, motocikls…. Dena pasaule vienā mirklī apgriežas ar kājām gaisā, kad pēc smagas traumas viņš satiek Sokrātu, kurš viņam parāda citu pasauli. Dens saprot, ka viņam vēl daudz ir jāmācās, lai kļūtu par to, ko viņš sapņo.
Visnotaļ jauks un iedvesmojošs stāsts par gribasspēku, cīņassparu un vēlmi sevi pierādīt. Ar traumu, kas visuprāt viņa sportista karjerai pārvilka treknu svītru, viņa dzīvē nejauši ienāk no skata parasts benzīntanka darbinieks, kurš spēj viņam parādīt ceļu atpakaļ dzīvē un sportā.
Patīkami, ka šajā filmā uzsvars nav likts uz vienkāršu, emocionālu uzrunāšanu un smadzeņu pūderēšanu, lai tik ievirzītu cietušā sportista domas pareizajā gultnē. Te lielākā daļa bija veltīta mistiskiem efektiem, kurus ļoti veiksmīgi demonstrēja Nika Noltes tēlotais sirmais tētiņš (viņam ļoti labi sanāca šī loma).
Parasti šāda tipa filmām iederas depresīva vidusdaļa, lai uzskatamāk parādītu galvenā varoņa ‘’augšāmcelšanos’’, bet šeit to veiksmīgi aizstāja dialogi ar nelielu devu jautrības un lielu devu ar pārdomu pilniem teikumiem.
Iepriecināja arī filmas beigas, kuras netika pārvērstas par gaudulīgi asarojošu bēdu/triumfa mirkli, bet atstāts turpinājums skatītāja iztēlei.Un tā neizslēdzas līdz ar beigu titriem.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Aplaupīšana”
Oriģinālnosaukums: Bank job
Valsts: Lielbritānija
Žanrs: Spriedzes/Krimināls
Lomās: Jason Statham, Saffron Burrows, Daniel Mays
Režisors: Roger Donaldson
Gads: 2007
Par filmu-
Filma balstīta uz patiesiem notikumiem.
Terijs, lietotu automašīnu tirgotājs, no savas paziņas uzzina, ka kādā bankā uz remonta laiku tiks atslēgta signalizācija, bet tās seifos glabājas ievērojamas naudas summas un dārglietas. Tikai viņi nemaz nenojauš, ka tajos seifos glabājas arī šādi tādi dokumenti, kas viņus ieraus spēlē uz dzīvību un nāvi.
Visnotaļ jauks nesenā vēsturē notikušas banku laupīšanas gājiens, kurā iesaistīti ne tikai parasti zaglēni, bet arī diezgan augstas amatpersonas, kurām ir svarīgi neuzkrītoši saņemt viņus kompromitējušas fotogrāfijas.
Vienkāršā un nepiespiestā valodā filma attaisno kā no vienas izplānotas un veiksmīgi noritējušas bankas laupīšanas var sanākt vesela notikumu ķēde, jo papildus laupītāju interesējošām lietām kā nauda, vērtspapīri, dārglietas, personīgajos seifos glabājas arī augstākminētās fotogrāfijas un piezīmju blociņš ar diezgan kompromitējošiem pierakstiem. Fotogrāfijas vajag vienam, blociņu vajag otram. Un tiks darīts viss, lai šīs lietas atgūtu savā īpašumā, tāpēc var teikt, ka interesantākais filmā sākās pēc laupīšanas, jo pati gatavošanās un laupīšana sanāca vienkārša un bez odziņas. Atnācu, nolaupīju, aizbraucu. Viss sanāca bez aizķeršanās, lai gan policija klausījās viņu sarunas pa rācijām. Nedaudz bezzobaina jau tā policijas darbība sanāca, bet ’71.gadā laikam tās bija visas iespējas, kas nu policijai bija.
Filma bija laba, aktieri arī, bet līdz pilnai laimei pietrūka pavisam nedaudz- īsti nepārliecināja zagļu komanda un arī filma neasociējās ar tālajiem septiņdesmitajiem (neesmu tā laika modes specs, bet redzot aktieru apģērbus un frizūras ‘’ceļojumu laikā’’ es neizjutu). Lai gan tie ir sīkumi, jo filma labi parāda tā laika notikumus, kurus Lielbritānijas slepenie dienesti turēja seifā vairāk kā 35gadus.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
skati no Kosmosa
Lai piektdienas dienā sevi pārāk nepārpūlētu ar strādāšanu es ieteiktu iemest acis Earth from Space mājas lapā un palūkoties uz mūsu planētu no Starptautiskās Kosmiskās stacijas skatu punkta. Bildes tur ir diezgan daudz (esot 762654 attēlu, piemēram) un visas parāda cik skaista ir mūsu planēta. Acis un sirdi priecējoši skati.
Dažas, nelielam ieskatam, atļāvos ielikt tepat pie raksta:
/augšējā bildē ir redzams Lonar krāteris Indijā/
Blanquilla sala Venecuēlā
El Gezira, Sudānā
Londona naktī
Negaisa mākonis virs Āfrikas
Harrat Khaybar vulkāniskais lauks Arābijas pussalā
bedres- apbraukt vai pārlidot?
It kā atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām 90 km/h (dažviet 100) ir gana pietiekošs, lai laicīgi tiktu tur kur vajag un pie reizes būtu droša braukšana. Kādu laiku atpakaļ Mareks Segliņš (neatceros vai ministra vai deputāta statusā) izteicās, ka ātrums būtu jāpalielina, jo šī brīža limits ir ‘’miegu uzdzenošs’’. Šim priekšlikumam daudzi oponēja, jo avārijas un zemā braukšanas kultūra rāda, ka šoferi šādam solim vēl nav gatavi.
Arī es pēdējam teikumam piekrītu, bet bieži braukājot pa Talsu šoseju sāk likties, ka tomēr vajadzētu spert šādu soli. Nē, miegu šis ceļa posms neuzdzen, drīzāk otrādāk. Tur esošais ceļa segums ir tik ‘’jauks’’, ka vajadzētu izvēlēties vai nu braukt uz 50 un mierīgi izbraukt (apbraukt ir pagrūti) bedres vai arī ieslēgt kādu lidojošāku ātrumu un ‘’lidot’’ bedrēm pāri ar biezāku gāzi. Braucot pa šo ceļu saproti kāpēc automašīnu tirgū ir nepieciešams teiciens ‘’automašīna nav ekspluatēta Latvijā’’.
It kā tur ir ieteicamā ātruma zīme (724. Ieteicamais ātrums), kas vēsta, ka tur labāk braukt uz 70km/h, bet tas neglābs. Arī ceļu labošana tur notiek diezgan savdabīgi- ar slapju granti (nezinu kas tā par interesantu masu) piepilda bedres un ar piķi nedaudz pielīmē. Viss! Nākamais gājiens ir brīdinājuma zīme, ka ceļa segums var ‘’lidot’’ (116. Uzbērta grants vai šķembas) un jāievēro kārtīga distance, savādāk jūsu autiņš var saņemt nelielu ceļa seguma krusu. ‘’Remonts’’ ir noslēdzies, bet jautājums joprojām paliek aktuāls- vilkties vai lidot pāri?
policists- agresīvais braucējs
Šodien braucot pa Lienes ielu (Jūrmalā) novēroju, ka pašvaldības policijas busiņš (Volkswagen, ar numurzīmi FD 7805, apmēram 12:15) demonstrēja ko nozīmē agresīva braukšana- ātruma pārkāpšana, bieža joslu maiņa, līšana citiem priekšā (lai gan sava josla bija brīva).
Tā kā tas bija trafarets autiņš un notikumi risinājās darba laikā, tad varētu secināt, ka tika veikts kāds svarīgs uzdevums, bet tā kā bākugunis bija izslēgtas un maniere kādā tika veikts šis ceļa posms liecināja drīzāk par šofera lielo po uz visu (uz apkārtējiem šoferiem, uz satiksmes noteikumiem, uz savu mundieri). Ja atmiņa neviļ, ja nav ieslēgti speciālie gaismas un skaņas signāli, tad neskatoties uz to, ka vadi trafaretu automašīnu, noteikumi ir vien jāievēro. Neatceros kurš, bet kāds teica, ka policista izdarītais sods ir divreiz lielāks sods (kaut kā tā).
Šādos mirkļos žēl paliek, ka līdzi nav videokamera, nu kaut vai fotoaparāts, ar kuru nofilmēt (ar mana tālruņa video iespēju man būtu bail mocīt citu acis). Sanāktu jauks videomateriāls, savādāk poliči paši filmē un rāda cik viņi ir labi operatori, bet te būtu laba iespēja viņiem parādīt, ka vienkāršajiem šoferiem ar sanāk neslikti kadri.
Interesanti, kāda sajūta ir tam policistam-šoferim, kad viņam jāsoda citi autovadītāji par tiem pārkāpumiem, kurus viņš pats atļaujas izdarīt (nez, municipāļi var veikt ceļu policistu funkcijas?)?
mēnesis ar draugiem.lv
Kāds varbūt būs pamanījis, kāds droši vien nē, bet pirms mēneša- 10.aprīlī mans blogs tika pievienots draugiem.lv blogu sarakstā. Nevaru noliegt, ka bija patīkami saņemt ziņu, ka esmu iekļauts kādā pulciņā un nolēmu, ka pēc mēneša būs jāuzraksta kāda atskaite, lai pastāstītu kā man gājis.
It kā mēnesis ir pagājis, bet stāstīt īsti nav ko. Lai gan, ja reiz biju nolēmis dalīties iespaidos, tad jāpadalās vien būs.
Pavērojot Google Analytic apkopotos datus var redzēt, ka no jaunā pulciņa mani ir apmeklējuši 90 reizes un vidēji katru reizi aplūkojot 2,11 lapas un tikpat vidēji pavadot blogā 2:17min.
It kā nemaz nav daudz, ja ņem vērā, ka draugiem.lv tiek apmeklēts diezgan labi un līdz ar to arī potenciālie uz linka nospiedēji ar varētu būt diezgan daudz. Jocīgi likās, ka apmeklējums ir viļņveidīgs (vienu dienu 20 apmeklējumi un pēc tam nedēļu katru dienu pa nullēm) un tas nav saistīts ar ierakstu [ne]esamību tajā dienā pašā blogā.
Tā kā pats neesmu reģistrējies šajā portālā un nezinu kur un kā izskatās šie blogu saraksti, tad varu tikai minēt šādas neieinteresētības iemeslus:
1.Nav veiksmīgi (priekš blogeriem) izvietots blogu saraksts.
2.Nav ieinteresēta publika (portālā ir daudz citu alternatīvu un nav laika/vēlēšanās pētīt blogus)
3.Portālā esošā publika blogus lasa pa citiem ceļiem un nav vajadzība izmantot draugiem.lv esošo blogu sarakstu.
Droši vien šādi varētu piefilosofēt vēl vairākus punktus, bet pārlieku ar minēšanu negribu nodarboties. Nav arī vajadzība, jo galvenais, ka Bounce Rate un New Visits procenti samazinās, kas liecina, ka lasītāji atgriežas un uzreiz nemūk prom. Pēc mēneša droši vien būs pavisam cita aina (cerams, ka patīkamāka).
filma- ”10000 gadus pirms mūsu ēras”
Oriģinālnosaukums: 10000 BC
Valsts: ASV/Jaunzēlande
Žanrs: Piedzīvojumi/Fantāzija/Vēsturiska
Lomās: Steven Strait, Camilla Belle, Cliff Curtis, Joel Virgel
Režisors: Roland Emmerich
Gads: 2008
Par filmu-
Sensenos laikos kalnos dzīvojošai ciltij uzbrūk augstāk attīstīta civilizācija un aizved verdzībā cilts lielāko daļu. Daži izglābušies, tai skaitā bijušā virsaiša dēls, kuram sagūstīto vidū ir viņa iemīļotā, nolemj sekot laupītājiem pa pēdām, lai atbrīvotu savus ciltsbrāļus. Ceļš ir grūts un briesmu pilns, bet liktenis ir lēmis bijušā virsaiša dēlam pulcēt lielu karapulku un doties uzbrukumā laupītāju pilsētai.
Ar sakostiem zobiem pie filmas žanra pievienoju vārdu ‘’vēsturiska’’, lai gan drīzāk tā būtu jāsauc par pasaku mazliet pieaugušiem bērniem. Tik šoreiz pasakā nebija fejas un pūķi, bet matriarhāts sākumā un priesteri beigās. Pa vidu bija daži eksemplāri no dinozauriem un pasaule, kur runā tikai divās valodās. Vai arī es maldos un tas melnādainais virsaitis bija poliglots?
Ja jūs spējat izslēgt visu jums mācīto vēsturi un jums patiktos skatīties kā galvenais varonis sapulcina karaspēku savas meitenes atgūšanai un bez ūdens/pārtikas krājumiem nesteidzīgā pārgājienā dodas pa tuksnesi, lai nokļūtu it kā varenā pilsētā, kur valda priesteri, kas būvē trīs piramīdas, tad šo filmu varat skatīties. Ja nē, tad labāk izvēlēties citu skatāmgabalu.
Ja vēl varētu atkal sakost zobus un neuzskaitīt skatītāju kaitinošos jautājumus (Kāpēc varenie vergu mednieki nedzīvo varenā pilsētā? Kāpēc var vienkārši pievienoties vergiem, bet tikpat vienkārši nevar ‘’atvienoties’’? Kāpēc kalnos dzīvojošā cilts lasa žagarus, lai gan visā apkārtnē nav neviena koka? utt), tad neko nepasakošais sižets un absolūti garlaicīgie filmas tēli pilnīgi nokauj vēlmi par filmu teikt kaut pāris labus vārdus. Jā bija specefekti. Daži. Un tie paši nebija nekas tāds, lai acīm no sajūsmas vajadzētu atvērties platāk. Glīti uzzīmēti un nekas vairāk.
Var jau būt, ka man radās nepareizas asociācijas, bet izskatījās, ka eskimoss no ziemeļiem visām tautām atnesa brīvību un pretī saņēma maisiņu ar sausajām brokastīm. Neko vairāk šinī filmā saskatīt nevarēju.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
divi ieteikumi
Ieteikums Nr.1
Ja kādam ir vēlme labi pavadīt laiku, organizēt bērnu vai pieaugušo jubileju, pastaigāties dabā, bet nav ideju kur un kā, tad ieteiktu doties uz Talsu rajonā esošo ‘’Laumu dabas parku’’. Tur ir viss nepieciešamais, lai diena (divas, trīs) tiktu pavadīta uz urrā- bērnu rotaļu laukums, vairākas pastaigu takas, kafejnīca, sakopta apkārtne un galvenais- ļoti labs personāls. Varu teikt, ka attieksme ir pa pirmo- ne tikai laipni pastāsta un parāda, bet arī redzot, ka mūsu kompānijā ir daudz sīču, piešķīra bonusā ugunskura namiņu.
Iespaidi palikuši visi tie labākie un tā kā pa vienu (pusi) dienu nepaspējām visu apskatīt, tad ir iemesls vēl kādu reizi aizbraukt ciemos.
Ieteikums Nr.2
Ja kādam ir jāsarūpē dāvana, bet nav ideju ko un kā, tad ieteiktu kā dāvanu sarūpēt strausa olu. Ja tuvumā nav strausu fermu, tad var doties uz ‘’Sky’’ veikaliem, tur tās ir manītas. Jubilāram būs iespēja gan pagatavot svētku omleti (sanāk diezgan daudz), gan ciemiņiem par prieku sarūpēt nelielu izrādi ar olas atvēršanu (labi ‘’atveras’’ ar urbja palīdzību- uzliek uz mazākiem apgriezieniem un katrā galā pa caurumam).
Komentāri