Archive for Maijs, 2008
filma- ”Ielu karaļi”
Oriģinālnosaukums: Street kings
Valsts: ASV
Žanrs: Krimināla/Spriedzes
Lomās: Keanu Reeves, Forest Whitaker, Common, Chris Evans
Režisors: David Ayer
Gads: 2008
Par filmu-
Losandželosas policists pēc sievas nāves pilnībā nodevies darbam- bez tiesas un zvērinātajiem viņš atklāj noziegumus un tiesā ļaundarus. Vēl tikai nelieli pielabošanas darbi, lai varētu atskaitīties komisijai, ka šāda rīcība bija nepieciešama. Kolēģi un priekšnieks viņu piesedz un viss ir labi līdz tam mirklim, kad viņā mostas pārliecība, ka viņš nespēlē tīru spēli. Izrādās, ka spēlētāji ir vairāki.
Vai policists ir labs, ja vienpersoniski apvieno sevī kārtības sarga, tiesneša un bendes amatus? Vai labāks ir tāds policists, kurš rūpīgi seko katrai likuma rindiņai un rūpējas par to, lai tiesām un cietumiem netrūktu klientu? Filma ar strauju vēzienu atrauj vaļā aizkarus uz policistu iekšējo ķēķi, kurā viss vairāk vai mazāk notiek pēc receptes ‘’vienalga, kas te notikās, mēs to sakopsim tā, lai izskatās pareizi’’.
Policista darbs ir bīstams- ir jāuzmanās no noziedzniekiem, bet ja vēl jāuzmanās no iekšējās izmeklēšanas dienesta un no kolēģiem, kas spēlē netīrās spēlītes līdz ar tevi? Spriedze, šaušana, pakaļdzīšanās un negaidīti pavērsieni ir garantēti. Vairāk neko priekš labas atpūtas skatītājam arī nevajag- labi aktieri, spraigs sižets un prieks par labu filmu.
Ja vēl drīkst mazu darvas piciņu- aina ar/par sienu galīgi nepārliecināja. Nevar būt, ka ir tik primitīvs un reizē arī nejēgā nepraktisks veids kur likt naudu un pārējos labumus? Tad jau sanāk, ka remonts jātaisa gandrīz katru nedēļu.
Skatāmies labu filmu un nostiprinām sevī uzskatus, ka policisti ir kā viena liela ģimene- viens par otru rūpējas un nav svarīgi kāds bija noziegums, svarīgi ir tas, kā tas ir atspoguļots protokolā.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Aleksandrs. Ņevas kauja”
Oriģinālnosaukums: Александр – Невская битва
Valsts: Krievija
Žanrs: Vēsturiska
Lomās: Антон Пампушный, Светлана Бакулина, Игорь Ботвин, Юлия Галкина
Režisors: Игорь Каленов
Gads: 2008
Par filmu-
13.gs pirmā pusē Novgorodā valda jaunais kņazs Aleksandrs, kuru tauta mīl, bet starp bajāriem ir diezgan daudz pretinieku. Arī no ārpuses uzglūn ienaidnieki- tatāri no dienvidiem un zviedru krustneši no rietumiem. Krustneši sūta uz Novgorodu spiegu, lai izpētītu apkārtni un sameklētu atbalstu starp kņaza pretiniekiem. Aleksandra dzīvība un valsts ir briesmās un viņam ir jāatrod spēki, lai uzvarētu ienaidnieku gan savā valstī, gan ārpus tās.
Jau pats filmas sākums skatītājiem parāda, ka būs redzamas kārtīgas kaujas ar kārtīgu devas jaunības enerģiju- jaunais kņazs ar saviem čomiem smaidu rotātu seju un bruņojušies tikai ar nažiem, dodas aizstāvēt bruņinieku, kuram mežā uzbrūk paprāvs pulciņš laupītāju. Filmas turpinājumā gan vairs tādas kaujas nesekos (izņemot finālā), jo visa filma tālāk grozās sazvērestības kamola šķetināšanā. Gandrīz kā labākajās A.Kristi romāna ekranizācijās, kad skatītājiem tiek pamestas mazas kriminālas drupačiņas, bet vainīgā seja rādīta netiek. Intriga, lai arī maziņa un īsiņa, tomēr ir.
Diezgan liela vilšanās bija par filmas kulmināciju- slaveno Ņevas kauju, kurai par godu Aleksandrs kļuva par Aleksandru Ņevski. Ne īsti kostīmi pārliecināja, ne īsti kauja patika. Ja vēl par pirmo galva mazāk sāp (neesmu vēsturnieks), lai gan karavīru tērpi izskatījās no citiem gadsimtiem, tad par fināla kauju var teikt- žēl, ka tā. Žēl, jo operatora nemitīgā kameras šaudīšana šurpu turpu vairāk izskatījās pēc mēģinājuma slēpt skatītāju acīm kaujas skatu trūkumus, nevis izbaudīt cīņu. Tāda sajūta bija, ka ne operators, ne režisors nespēja tikt galā ar masu skatiem- centās aptvert visu, bet rezultātā saskatīt neko nevar. Arī duelis kaujas beigās likās diezgan samākslots. Nemaz nevar salīdzināt ar filmas sākumā esošo kautiņu, kas mēroga ziņā bija daudz mazāks, bet vizuālā ziņā daudz baudāmāks. Laikam filmas budžets (10mlj $) tomēr bija par īsu, lai pietiktu kārtīgai fināla kaujai.
Lai vai kā ar filmas vājo finālu, bet skaudība par kaimiņu kino varēšanu neliela sanāk. Mums ar ir ko par savu vēsturi un saviem varoņiem pateikt, tik pilnai laimei pietrūkst nedaudz naudiņas.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
blogi mirst un nīkuļo
Es negribu virsrakstu atzīmēt kā globālu parādību vai kā neapgāžamu faktu, bet šāds novērojums rodas. Var jau būt, ka miršana tā vēl nav, bet smaga koma gan ir. Vismaz šāds secinājums radās pēdējās divās dienās, kad nolēmu nedaudz ieviest kārtību savā blogotēkā.
Tā kā šī bloga sadaļa šogad jau apmeklēta gandrīz 1500 reizes, tas nozīmē, ka cilvēkiem šī bloga daļa interesē un reiz pa reizei tā ir ne tikai jāpapildina, bet arī jāpārbauda vai ir kādas izmaiņas. Diemžēl pēdējā tīrīšanas reizē nācās sešus blogus ‘’iznest’’- istabas.com (nelinkošu uz beigtajiem) jau vairāk kā pusgadu neko jaunu nesaka, guntisdk pats atvadījās, tāpat kā simbel (cerēju, ka pēdējā atdzīvinās savas otrās mājas, bet pagaidām tur ir klusums). Daži bija paspējuši nomainīt bloga nosaukumus vai pāriet uz domēnu/subdomēnu.
It kā jau nekāda lielā bēda nav- atbrīvojas vieta, ko aizvieto ar citiem. Tā jau arī tika darīts un papildus vēl tika pievienoti padsmit blogi, kas nozīmē, ka kopējais blogu skaits blogotēkā jau sasniedz 71 (šodien mēģināšu vēl pievienot kādu porciju). Tikai šeit pamanīju vēl kādu lietu- ir diezgan daudz blogi, kuriem pēdējais ieraksts ir mēnesi un vairāk atpakaļ. Atzīšos, man bija bail pievienot, jo varbūt tas bija pēdējais ieraksts? Lai gan nevar saprast- blogs ieslēdzis nīkuļošanas režīmu vai tikai nedaudz atpūšas? Nācās kārtīgāk pameklēt aktīvākus rakstītājus un bija jāmēģina atcerēties kuros blogos es biju ciemojies vai kurus piefiksējis iekš nekur.lv.
Var jau būt, ka es te pārāk dramatizēju un tas viss ir tikai dabisks process- blogi nāk un iet. Tikai jautājums paliek: Kas būs vairāk- tie, kuri nāks vai tie, kuri ies?
savvaļas mājputns
Vakar ar meitu nelielā pastaigā aizgājām līdz Lielupei, kur mūs sagaidīja viens glīts un drošs putniņš. Stāvēja pie paša krasta un galvu piemiedzis skatījās uz mūsu pusi. Gulbja uzvedība liecināja, ka tas gaida ‘’apmeklētājus’’, kuriem azotē ir kāds puskukulītis baltmaizes. Mums maize nebija un ja būtu, tāpat viņu nebarotu. Nav žēl maizes, bet žēl putna, kurš šādi piebarots kļūs cilvēkatkarīgs. Lai vai kā, arī bez maizes viņš mums atļāva sevi pafotografēt.
kas jauns teicieni.lv
Nedaudz laikam būtu jāatskaitās par to, kas notiek teicieni.lv dārziņā, lai kādam nav netīšām jāpadomā, ka tur viss nīkuļo.
Lēnā garā tur ir iekrājušies jau vairāk kā 1000 teicieni un tāpēc nolēmu, ka pienācis laiks ar gmetrix.lv palīdzību padarīt statistiku nedaudz publiskāku. Interesenti var iemest aci šajā sadaļā.
Uztaisot nelielu rezumē par šo laiku (5 mēneši) varu teikt, ka tāpat kā līdz šim lauvas tiesa apmeklētāju nāk no meklētājiem (apm. 90%), vidēji pavadītais laiks teicieni.lv turas virs 5min un ‘’bounce rate’’ pamazām samazinās līdz 25%, iepriekšējo 32% vietā.
Pēdējā mēneša laikā teicieni.lv bija apmeklēti vairāk kā 7000 reizes un kopā aplūkotas 48000 lapas (pageviews). Tāpat pēdējā mēneša laikā iezīmējas tendence stabilizēties apmeklētāju skaitam virs 200 apmeklētājiem dienā (zemākais punkts bija mēneša sākuma brīvdienās- 107. Augstākais- 328 apmeklētāji pa dienu).
Šajos piecos mēnešos apmeklētāju rekords tika sasniegts 23.martā, kad teicieni.lv apmeklēja 571 apmeklētājs.
Nelielās atskaitītes nobeigumā piebildīšu, ka ir nākušas klāt divas jaunas kategorijas (tosti un merfija likumi) un padomā vēl ir pāris kategorijas, kas varētu papildināt teicienu krājumus.
Nākotnes plāni joprojām ir tādi paši- turpināt palielināt teicienu skaitu.
filma- ”Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts”
Oriģinālnosaukums: Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull
Valsts: ASV
Žanrs: Spriedzes/Piedzīvojumu
Lomās: Harrison Ford, Cate Blanchett, Karen Allen, Shia LaBeouf
Režisors: Steven Spielberg
Gads: 2008
Par filmu-
Henrijs Džonss jaunākais atgriežas, lai glābtu pasauli jau no nākamā ļaunuma- Padomju Savienības. Krievi nolēmuši savā īpašumā iegūt kristāla galvaskausu, kas, kā vēsta leģendas, spēj kontrolēt citu prātus un domas. Parapsiholoģisks ierocis, kas tā īpašniekam ļautu kontrolēt visu zemeslodi. Džonsam, tandēmā ar savu dēlu, ir jāizjauc komunistu plāni.
Jāsāk ar standarta frāzi- Džonss ir atgriezies! Pāris desmitus gadus vecāks un jau profesora statusā. Vairāk nekas nav mainījies- viņš tāpat ir vajadzīgs ļaunajiem onkuļiem (šoreiz tantei) un viņam atkal ir jāatmin mīklas un jābūt soli priekšā ļaunumam, lai pasaulē vienkāršie cilvēki dzīvotu mierīgi.
Vecums nenāk viens, tāpēc palīgā nāk nākamais Džonss- profesora dēls, kurš audzis neko nezinot par savu tēvu un ar vienas vēstules palīdzību abi kļūst par ceļabiedriem ar kopīgu mērķi- atrast ceļu uz kristāla galvaskausa valstību un nolikt šo pārdabiskām spējām apveltīto mantiņu atpakaļ vietā, pirms to izdarīs komunisti.
Līdz ar pēdējiem kadriem piezogas neliela neziņa par filmas jēgu- ko filmas veidotāji ar to gribēja pateikt? Vai to, ka filmai būs piektā daļa un šī ir tikai neliela retrospekcija par iepriekšējām trim daļām? Nez vai savādāk varētu izskaidrot to, ka šajā filmā bija tik daudz labāko kadru ‘’aizgumumu’’ no iepriekš redzētām. Bija gan kaušanās ar lielu onku (kautiņš pie lidmašīnas), dekāna ienākšana auditorijā tāpat kā to darīja Markuss un vientuļā bruņinieka vietā šoreiz bija…hmm, laikam nedrīkst izpaust tik smalkas detaļas. Šā vai tā filma vairāk izskatījās pēc skatītāju sagatavošanas nākamajam cēlienam- tiem, kuri zināja, palīdzēja atcerēties, bet kuri nebija dzirdējuši par Džonsa varoņdarbiem, tiem nolasīja īsu ievadkursu.
Tā kā ne laso, ne cepure (īpašs uzsvars uz pēdējo filmas beigās) netika nodota dēlam, tad var secināt, ka puišelis tomēr vēl nav cienīgs mantinieks, lai gan izveicībā tālu neatpaliek no papiņa. Laikam pie vainas ir skolas nepabeigšana, kas nozīmē lielu robu zināšanās, kuras jaunizceptajam tētukam nākamajā daļā nāksies aizpildīt, lai mantinieks būtu Džonsa vārda cienīgs.
Laikam sanāca nedaudz aizfilosofēties, bet šādas domas raisījās noskatoties filmu, kuras trīs iepriekšējās daļas ir klasikas vārda cienīgas. Pēdējai daļai šādu apzīmējumu nevar dot un ne jau tikai par sižeta atkārtojumiem, bet arī par noslēguma cēlienu templī. Maigi sakot- pamatīgi tika aizšauts garām.
Kristāla galvaskausa karaļvalsts pati par sevi nav slikta filma, bet tā ir ļoti vāja Džonsu darbu turpinātāja.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”21”
Oriģinālnosaukums: 21
Valsts: ASV
Žanrs: Spriedzes/Drāma
Lomās: Jim Sturgess, Kevin Spacey, Kate Bosworth, Aaron Yoo
Režisors: Robert Luketic
Gads: 2008
Par filmu-
Talantīgs jauns students tiek uzaicināts ierasties pie profesora, kurš apmāca apdāvinātus studentus… kāršu spēlei. Matemātiska domāšana, talants un neliels treniņš- viss, kas vajadzīgs, lai pieci studenti kopā ar savu profesoru varētu doties uz Lasvegasu un pie kāršu galdiem izmantojot savas prasmes nopelnītu naudu. Lielu naudu.
Nezinu cik no šīs filmas ir skatāms kā reālo notikumu atstāstījums, jo par filmas pamatu ir ņemti patiesi notikumi par gudriem studentiem, kuri pirms vairākiem gadiem izfunktierēja kā viņu prāts patīrīs kazino krājkasīti, bet filmas temats ir pateicīgs gan kāršu spēlmaņiem, gan to pretiniekiem. Ātra nauda, liela nauda. Ikdienas dienišķo un pelēcīgo dzīvi ir iespējams nomainīt pret krāšņu viesnīcu/baseinu/klubu apmeklēšanu puišu/meiteņu sabiedrībā. Nav ne par ko jāuztraucas- naudas ir daudz un ja aptrūksies, tad nevainojamais plāns sola garantētos ienākumus no kāršu spēlēm.
Viss ir labi līdz tam brīdim, kad pa vidu kompānijai gadās atrast strīdus ābolu- kāršu namiņš sabrūk un spēlmaņi sevi ļauj redzēt savādākā izskatā. Morāle- viegla nauda laimi nenes. Labāk mācies un nezaudē draugus.
Kas bija labs un kas ne pārāk? Labs bija kāršu spēlmaņu pulciņš, it sevišķi abi galvenie tēli- profesors ar galveno spēlmani. Lai gan vienu brīdi nedaudz kaitināja studentiņa pārlieku lielā pašpārliecības izaugsme (nodurtais skatiens, sakumpušie pleci sākumā un jūra-līdz-ceļiem stāja uz beigām), tas nedaudz asociējās ar tīņu filmas scenāriju. Nepavisam negribu teikt, ka čalis slikti tēloja, nē, drīzāk otrādāk- viss bija līmenī. Ja nu vienīgi vēl būtu paskaidrots, kāpēc smalkā matemātika nenostrādāja tā, lai viņi netiktu pamanīti? Izskatījās, ka spēlēšana norisinājās tikai vienā kazino, lai gan Lasvegasā to ir biku vairāk. Pārāk tuvredzīgi talantu pulciņam. Arī aina ar piedzērušos komandas biedru ne tuvu nebija pārliecinoša- vairāk izskatījās, ka čalis tēlo, ka viņš tēlo piedzērušos, nevis viņš ir piedzēries un neizprot savas darbības sekas.
Un jā vēl divas lietas- vai Amerikā ar dzīves pieredzi un stipendijas kandidātu saprot lielu naudu azartspēlēs zaudējušu jaunekli, kurš nemāk glabāt savus ietaupījumus? Un vai filma nesanāca pārāk glaimojoša azartspēļu biznesam? Varbūt otrais jautājums sanāca nedaudz aizspriedumains, tāpēc labāk to ignorēt un labāk izbaudīt filmas azartu un interesantās beigas.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
pats pirmais podkāsts
Tā kā līdz šim neesmu saņēmies un noklausījies nevienu podkāstu no sākuma līdz galam, jo, lai man piedod runātāji, nevaru piespiest savas ausis noturēt atvērtas ne pie tām tēmām, ne pie runāšanas ilguma. Tāpēc, nolēmu ielikt kaut ko sevis- ilgums ir nieka viena minūte (ar astīti) un tēma par to, kā vīrišķais dzimums meklē sievišķo. Patīkamu klausīšanos!
viss tik dārgs, viss tik dārgs…
Šie Brāļu Ilmāru dziesmas vārdi ienāca prātā, kad lavierējot ar iepirkuma ratiņiem caur lielveikala plauktiem, nejauši piestāju pie matricu stenda un diezgan liels izbrīns bija par matricu cenām- absolūti nenosakāmas izcelsmes cd matricas (droši vien ķīnietis piektdienā taisījis) maksā ap 40 santīmu. DVD apmēram divas reizes dārgāk. Zināms, ka cipari ir augstāki nekā citviet pasaulē, bet tā kā ļoti sen nebiju piegriezis vērību disku piedāvājumam mūsu veikalu plauktos (es izvēlos no citiem plauktiem), tad maziņš izbrīns sanāca. It kā jau skaidrs- mūsu ‘’jaukais’’ datu nesēja nodoklis (vai kā to tur sauc) un inflācija cenas pieregulē kā vajag. Tikai, nevilšu rodas aizdomas, ka nevienam īsti negribas pirkt šādus apšaubāmas izcelsmes diskus par šādām cenām. Jā, izņēmuma gadījumā, kad pēkšņi savajagas, tad nekas cits neatliek, bet tie ir atsevišķi gadījumi un nez vai tiek vairāk par 5-10gab uzreiz nopirkti.
Interesanti būtu uzzināt vai šis augstāk pieminētais nodoklis ir sevi atpelnījis, jo varētu būt tā, ka mūsdienās pie augstām cenām pieradinātais pircējs īpaši par to nedomā- ja jau viss ir tik dārgs, tad jau matricām ar jābūt šādās cenās? Vai arī taisni otrādāk- veikalos esoši diski tiek ignorēti un meklēti citi ceļi, kā rezultātā veikalu plauktos matricas tikai uzkrāj putekļus?
… ka mēs aizgājām prom.
Komentāri