Archive for Janvaris, 2008
Prasme saskatīt Jēzu
Cilvēkiem patīk dažādās lietās saskatīt to ko viņi grib saskatīt- savu optisko ilūziju viņi par katrām varītēm cenšas pārvērst realitātē. Un ziniet- izdodas! Nesenais notikums ar Marsa bildi (skat., augšējo att), kur it kā redzams cilvēks. Oho, iesaucās liela daļa cilvēku, un steidzās šim gadījumam ticēt. Varbūt arī ne pārāk ticēt, bet vismaz pasniegt to kā ticamu. Dažādos avotos ieraugu šo bildi un apakšā teksts- ‘’Vai uz Marsa atklāta dzīvība?’’, ‘’Cilvēka siluets uz Marsa!’’. Nu jā, virsraksts parāda, ka cilvēkiem patīk saskatīt savas iedomas. Tas ir tāpat, kā gulēt zālē un vērot mākoņus- lūk tur ir zirgs, bet tur liela galva! Tas izskatās pēc kuģa utt.
Ja runājam par konkrēto Marsa bildi, tad tur nav nekāds cilvēks- tas ir maziņš klints gabals (šeit un šeit) un izvirzīt teorijas par cilvēkiem, jaunavām Marijām utt ir lieki.
Šeit man prātā nāk slavenais atgadījums ar Jēzus attēlu uz tortiļas (ieskatam)- negribu vilkt nekādas paralēles, bet cilvēku spēja saskatīt kaut kur kaut ko un noticēt tam ir apbrīnojama. Apbrīnojamāka laikam ir tikai citu cilvēku vēlme pievienoties tam.
Turpinājumā dažas bildes, kas parāda cilvēku spēju saskatīt:
Turpināt lasīt rakstu-Prasme saskatīt Jēzu
Kas nenotika šodien? Un kā to pasniedz lielie LV mediji.
Pagājušā gada nogalē izskanēja ziņa, ka Marsā 30.01.2008. ietrieksies asteroīds 2007 WD5 un varbūtība šādam notikumam ir diezgan ticama- 1 pret 100. Nedaudz vēlāk tika apgalvots, ka ticamība ir vēl lielāka- 1:75, un tad jau pavisam skaidri tika stāstīts, ka asteroīds, kurš izmēros ir tāds pats, kā savulaik 1908.gadā uz Zemi nokritušais Tunguskas meteorīts, ietrieksies Marsā un tika prognozēti arī iespējamā krātera izmēri.
Daži avoti pasteidzās jau paziņot par smukāku ciparu- 1:25. Tad nu visi ar lielu interesi gaidīja noteikto datumu, lai skatītos, ka nu Marsam klāsies.
Bet, jo tuvāk nāca datums, jo skaidrāks kļuva, ka nekāda sadursme nebūs. Vismaz ne tajā dienā un ne ar to asteroīdu. Precīzāki aprēķini jau parādīja varbūtību 1:10000 un tas jau liecināja, ka trāpījums šoreiz nebūs.
Kas tad ir 2007 WD5?
Asteroīds ar nosaukumu 2007 WD5 tika atklāts 2007.gada 20. novembrī. Tā izmēri ir apmēram 50m. Tāda paša izmēra meteorīts 1908.gadā nokrita Krievijas taigā netālu no Tunguskas un radīja postījumus 2100km2 platībā. Uz Marsa šis asteroīds atstātu apmēram 800m platu krāteri.
Ātrums, ar kādu asteroīds pārvietojas, ir 48280km/h.
Pēdējie aprēķini parāda, ka asteroīds palidos garām apmēram 22000km attālumā no Marsa virsmas.
Un nobeigumā vēl neliels lūgums, tiem Latvijas ziņu teicējiem (piemēram, šim, šim vai šim)- lūdzu, uzrakstiet pareizus ciparus (2007 TU24 izmēri ir no 150 līdz 600m) un nestāstiet, ka Marsā varēja ietriekties ‘’milzīgs’’ asteroīds (50m ir liels, bet vārds ‘’milzīgs’’ ir nevietā).
donaldiņi #5
Jāpaturpina iesāktā donaldiņu ieliktnīšu tēma, kamēr man ir duka kopēt un citiem duka skatīt.
Kā gāja vecajiem blogeriem?
It kā jau tagad visapkārt tiek postulēts, ka blogot kļūst aizvien vieglāk un rezultāti sasniedzami arī ātrāk (jā kāds blogo pēc rezultātiem). Nav vairs tā jāgaida un jāpiepūlas, lai sasniegtu 1000 degunus mēnesī- uztaisi blogu, raksti rakstus un dažu mēnešu laikā par Tevi jau dzirdējuši n-tie simti. Ātra popularitāte. Ja vēl tev pietiek izdomas un nekaunības veidot izteikti provocējošus rakstus par kutelīgām tēmām, tad nav jāgaida pat mēneši. Tevi ātri pamanīs. Droši vien, ka tikpat ātri arī aizmirsīs, bet kādi raksti, tāda publika.
Vienkārši iekrita prātā jautājums- kā apmeklējums krājās vecajiem blogiem? Negaidu kādu īpašo atskaiti no viņu puses, lai gan būtu patīkami saņemt kādu sausu cipariņu ar ko apmierināt savu ziņkāri. Kāpēc tāds jautājums? Man liekas, ka ”tad” bija zālē zaļāka, debesis zilākas un apmeklējuma pieaugums lēnāks. Varbūt es maldos, bet tāda sajūta ir.
Negribētu jau novilkt kādu treknu līniju starp jaunajiem un vecajiem blogeriem, bet tādu sīksvītriņu jau var iepunktot. Par vecajiem laikam jānodēvē tie, kuri ir savus blogus atvēruši vismaz pirms diviem gadiem, kad par burtu salikumu ‘’blogs’’ zināja vēl mazāka ļaužu daļa nekā šodien. Līdz ar to, nejauši secinās, ka apmeklējums bija sūrāk grūtāk sakrājams. Lai arī, no otras puses- arī blogu (lasi- konkurences) nebija tik daudz.
Vēl jau var teikt, ka pašu blogu dzimšana kuplina arī lasītāju skaitu jau esošajos blogos, jo blogu lasītāju liela daļa ir paši blogeri. Ja tev ir savs blogs, tad arī tu lasi citus blogus. Komūna aug, bet jautājums paliek- kāds laiks pagāja vecajiem blogiem, lai sasniegtu savu pirmo tūkstošnieku (unikālie apmeklētāji) mēnesī (2.tūkstošnieku, 3. ….).
Droši vien ar katru gadu šis pirmais tūkstotis ir sasniedzams aizvien ātrāk un ātrāk. Varbūt jau šajā gadā dzimis blogs spētu savus pirmos 1000 unikālos apmeklētājus sagaidīt jau trešajā mēnesī (vidēji skatoties) pēc bloga palaišanas plašajās tautās. Jā, mēneša skaitu var ievērojami samazināt, ja tev piepalīdz kāds no apmeklētākiem blogiem vai arī ja ir nags uz jau pieminēto nekaunību.
Pieļauju domu, ka ar katru gadu vismaz par diviem mēnešiem samazinās tas laiks, kad jauns blogs, sapulcina 1000 apmeklētājus mēnesī, piemēram, ja tālajā 2000.gadā bija vajadzīgs, pieņemsim, 10 mēneši, tad jau 2008.gadā pietiktu ar diviem mēnešiem un savā statistikā ieraudzītu četrciparu skaitli pretī unikāliem apmeklētājiem.
Laikam jau kaut kad mēnešu (mēneša?) skaits paliks nemainīgs, bet tas laikam vairāk ir atkarīgs no blogāres kopējām tendencēm konkrētajos gados.
Google logo dažādās sejas
Diezgan bieži google mūs iepriecina ar jaunu logo izskatu- ar nelielu mākslinieka pieskārienu mēs uzreiz redzam kāds interesants vai nozīmīgs notikums ir noticis šajās dienās. Piemēram, vakardienas Lego klucīši paziņoja par savu piecdesmito dzimšanas dienu.
Un tieši šie klucīši mani pamudināja pameklēt tos interesantos logo, kuri mūs ir priecējuši līdz šim. Saraksts sanāca šausmīgi garš, tāpēc es uz labu laimi no milzīgās attēlu kaudzes izvilku trīsdesmit google logo.
Izskatās, ka nāksies vairākos piegājienos rādīt, un vēlāk varbūt pat apkopot šos logo vienkopus sava bloga lapā.
Turpinājumā pirmais trīsdesmitnieks ar virsrakstiem un bildēm:
Turpināt lasīt rakstu-Google logo dažādās sejas
mēnesis ar teicieni.lv
Kāds varbūt jau būs pamanījis, kāds varbūt arī nebūs, kāds jau būs paguvis aizmirst, bet faktu noslēpt nevar- teicieni.lv jau veselu mēnesi dzīvo šajā saulē. Sestdien, 26.01.2008. apritēja pirmais mēnesis.
Varbūt fakts arī nav nekāds ievērības cienīgais, bet tā nu ir- lielie skaita gadus, mazie- mēnešus. Liels prieks par to, ka izdevās sasniegt 1000 apmeklētāju robežu, jo bija naiva cerība, ka pēc pirmā mēneša būs vismaz 1000 apmeklētāji un vismaz 1000 teicieni. Ja pirmais izdevās, tad par otro jāsaka, ka ne pārāk- izpildījās par 60%.
Dažos vārdos ar lielu piedevu cipariem varētu izstāstīt, kas par šo mēnesi ir noticis:
Turpināt lasīt rakstu-mēnesis ar teicieni.lv
pieminot Challenger
1986.gada 28.janvārī ASV kosmosa kuģis Challenger devās savā desmitajā lidojumā. Uz borta atradās seši apkalpes locekļi un Ņūhempšīras augstskolas skolotāja Christa McAuliffe, kuru NASA izvēlējās no vairāk kā 11000 akcijas ‘’Skolotājs Kosmosā’’ pretendentiem.
73 sekundes pēc pacelšanās Challenger uzsprāga. Bojā gāja visa ekipāža.
Atceros, ka tajās dienās, pirms 22 gadiem, šie kadri tika rādīti daudz un dikti pa Padomju Savienības televīzijām. Vismaz man atmiņā tie iesēdušies pamatīgi. Laikam padomju propagandai tas bija īsts saldais ēdiens- nīstāko ienaidnieku un kosmisko konkurentu nedienas demonstrēšana.
Ir arī divi video- pirmais ir īsāks un konkrētāks, savukārt otrais ir nedaudz garāks un emocionālāks.
P.S.
Interesants ir fakts, ka otra skolotāja (Barbara Morgan), kura tika izraudzīta, kā iespējamā Christa McAuliffe aizvietotāja, 12 gadus vēlāk kļuva par astronauti un devās lidojumā kosmosā.
filma- ”Sugarhouse”
Oriģinālnosaukums: Sugarhouse
Valsts: Lielbritānija
Žanrs: Krimināls/Trilleris
Lomās: Steven Mackintosh, Ashley Walters, Andy Serkis
Režisors: Gary Love
Gads: 2007
Par filmu-
Toms ir parasts vidusslāņa cilvēks, kuram radušies sarežģījumi personīgajā dzīvē. Dī ir jauns narkomāns- melīgs, pielīdīgs un zaglīgs. Trukačs- kriminālās pasaules autoritāte, psihiski nelīdzsvarots narkotiku tirgotājs. Šo trīs dažādo cilvēku liktenis savijas kopā un kā loterijā nav zināms kurš uzvarēs, un kurš zaudēs. Bet uzvara nozīmē dzīvību…
Šoreiz nobijos tulkot filmas nosaukumu (vienmēr jau baidos, bet ja sameklē citur esošu tulkojumu, tad vainu var novelt uz to citurieni), tāpēc atstāju oriģinālnosaukumu abās vietās.
Filma, pēc savas uzbūves, ir ļoti vienkārša- parastam cilvēkam savajagas ierocis savu ne pārāk tīro nodomu realizācijai, to viņam piesola sagādāt narkomāns, kurš zina, ka narkotiku tirgotājam tāds ierocis ir. Rezultātā viens grib nopirkt, otrs grib pārdot, trešais grib atgūt ieroci. Un viss šis pasākums gandrīz visu filmu risinās pamestā ēkā kādas pilsētas nomalē. Gandrīz vai varētu teikt, ka sanāca laba ekonomija- ne jāmeklē tērpi aktieriem, ne nauda dekorācijām. Viss notiek kā dzīvē. Ja nu vienīgi dzīvē nekad nesanāktu tik liela pļāpāšana, ja zinātu par draudošajām briesmām.
Pļāpāšana bija tas lielākais filmas mīnuss- pārāk stipri samazināja filmas gaitu. Saprotams, ka bija aktieriem jāparāda savas emocijas, bet te vairāk prasījās kas cits- mūzika, kāds spēcīgāks kadrs no operatora puses, kāda nianse, kas ļautu filmai uzņemt tempu. Šoreiz bija pārāk daudz vārdu.
It kā jau tikai vienam no trim galvenajiem varoņiem tika parādīta psihiska nesavaldība, bet dažbrīd izskatījās, ka tā ir visiem- viens trako, otrs mierīgs. Otrs trako, pirmais mierīgs. Trešais trako, pirmais ar otro mierīgi. Līdz ar to nevar tā īsti izšķirt, kur sākas filmas kulminācija un kur tā beidzas. Veidojas neliels juceklis.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Devītnieki”
Oriģinālnosaukums: The Nines
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma/Mistērija/Trilleris
Lomās: Ryan Reynolds, Hope Davis, Melissa McCarthy
Režisors: John August
Gads: 2007
Par filmu-
Populāra aktiera, televīzijas šova veidotāja un videospēļu izstrādātāja dzīves mistiskā kārtā savienojas. Arī viņu tuvo un mīļo cilvēku dzīves savienojas ar maģisko skaitli deviņi…
Šī nu laikam būtu tā filma, kurai būs jāatvēl pēc iespējas mazāk teksta, lai nejauši neatklātu kādas detaļas, kuras topošajiem skatītājiem atklātu filmas kārtis. Arī tiem, kuri parasti pirms filmu skatīšanās veic zinātniski pētniecisku darbu, varu ieteikt- šoreiz nevajag gatavoties. Vienkārši skatāmies un mēģinām saprast uz ekrāna notiekošo. Ir vērts! Arī filmā skanošajā mūzikā ir vērts ieklausīties.
Atzīšos, ka vienu īsu mirkli man palika mazliet garlaicīgi, jo nedaudz saputrojos tajā mistērijā. Bet tas bija uz pavisam īsu brīdi- tālākie notikumi un beigas, lai arī mistērija turpinājās, kļuva aizvien aizraujošāki un interesantu nobeigumu sološi. Arī aktieri, gan galvenās, gan ne tik galvenās lomas atveidotāji, savu uzdevumu pildīja gods godam- visas tās pārejas no personāža uz personāžu sanāca tik dabiski un saprotami, ka dažbrīd bija grūti nodalīt kura filmas daļa iet.
Kas vienoja šos trīs vīriešus un kāpēc tieši devītnieki, to jūs sapratīsiet, kad noskatīsieties filmu. Varbūt arī nesapratīsiet, bet noteikti gribēsies saprast.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
Komentāri