Archive for Septembris, 2007

tastatūras saīsnes

Nolēmu beidzot nedaudz pamainīt ieradumus strādājot ar datoru- līdz šim cītīgi turējos pie peles un nemaz nemēģināju izmantot klaviatūras piedāvātās iespējas. Retu reizi pamēģināju ctrl+c/ctrl+v un ctrl+enter, bet tāpat atzinu peles spaidīšanu par sirdij tuvāku.

Šobrīd galvā ir iesēdusies doma, ka vajag šo to pamainīt. Pat sameklēju uz sava datora sen, sen atpakaļ noglabātu sarakstu ar saīsnēm. Vienīgi tie paskaidrojumi ir diezgan nesaprotamā valodā, precīzāk- ar nesaprotamiem vārdiem, bet gan jau iebraukšu. Tāpat domāju, ka man visas šīs saīsnes nebūs nepieciešamas, un visas nemaz nevarēšu atcerēties. Galvenais ir pieradināt pirkstus domāt un rīkoties ātri :)

Sarakstiņš ir kādu laiku atpakaļ internetā sazvejots- iespējams kaut kas tur dublējas, vai ir kāda kļūda, vai iztrūkst, vai nav īsti korekti paskaidrota saīsnes nozīme. Lai vai kā- tāpēc jau tas ir saraksts, ka to var papildināt un palabot. Ceru, ka noderēs ne tikai man, bet arī vēl kādam.

Turpināt lasīt rakstu-tastatūras saīsnes

pircējs pret pārtikas cenām

Masu mediji diezgan skaļā balsī sludina, ka pārtikas cenas ir būtiski cēlušās un celšanās process nebūt nav galā. Neviens neslēpj, ka cenas tiks piepaceltas vēl, tikai pagaidām nerunā cik liels kāpums mūs sagaida. Šaubos, ka viņi to nezin. Es esmu pārliecināts, ka viņiem ir nolikts datums, kurā minēts konkrēts cipars par kādu tiks celtas cenas. Varbūt viņi negrib sēt pārāk lielu spriedzi pircēju vidū ar šokējošām cenām? Tā teikt- pieradinās mūs pamazām, lai vieglāk pārnesam.

Un ko dara tirgotāji? Viņi tikai noplāta rokas un izlabo cenu lapiņas, jo redz, viņi neko nevarot padarīt – ražotāji un piegādātāji visi kā viens paceļ cenas un lielveikaliem nekas cits neatliek, kā viņiem piebalsot.

Mazliet aizdomīgi izskatās, ka paziņojumi no piegādātājiem un ražotājiem nāk tik masveidīgi. Taisni vai izskatās, ka viņi visi nāk no kādas slēptas ražotāju un piegādātāju konferences, kurā vairākums (vienbalsīgi?) tika nolemts, ka visi paaugstinās cenas, lai pircējam nepiedāvātu alternatīvu. Ja kāds ražotājs ‘’N’’ savai produkcijai nolemtu palielināt cenu, tad viņam vajadzētu rēķināties, ka pircējs drīzāk izvēlēsies ražotāja ‘’K’’ piedāvāto preci, jo tā būtu lētāka. Ja ‘’N’’ un ‘’K’’ vienojas par vienādām cenām, tad pircējam izvēles iespēja (par labu lētākai) atkrīt.

Laikam jau tas sāk pārāk atgādināt kaut kādu sazvērestības teoriju, tāpēc labāk padomāt, kāda varētu būt recepte pārtikas cenu kāpuma sāpīguma mazināšanai.

It kā jau variantu ir daudz- var mazāk ēst, samazināt izdevumus citur (benzīns, apģērbs), izvēlēties lētāku preci kā līdz šim. Vēl jau var sacīt- nav ko baidīties no papildus izdevumiem, ir jāstrādā vairāk, lai šos izdevumus kompensētu ar lielākiem ienākumiem.

Protams, to visu var darīt, katrs pircējs var sev piemeklēt ērtāko un labāko pārtikas pirkšanas scenāriju. Bet vēl derētu piedomāt par savu iepirkšanās paradumu maiņu. Pieļauju, ka vairums ir dzirdējuši par lielveikalu mānīgi lēto iespēju iepirkties- stumjam ratiņus gar plauktiem un lādējam visu ko acis redz:

‘’Tas taču ir tik lēti, šim ir laba akcijas cena’’.

‘’Šis tuvākajā laikā varētu noderēt’’.

‘’Varbūt pie vakariņām paņemam šo?’’

‘’Un kas tas tāds- kaut kas garšīgs? Pamēģinām!’’

Rati ir pilni, un pie kases tiek noplēsta paprāva summa. Vēlāk, mājās izkrāmējot maisiņus sāc atcerēties, ka vajadzēja jau nopirkt tikai litru piena, gabaliņu siera un kukulīti maizes…. Un kā tas pārējais paķērās līdzi? Sanāk tāds jocīgs variants- ‘’maz pirku, daudz nopirku’’

Šo stāstu nevar (un nevajag) attiecināt uz visiem pircējiem. Ir daļa pircēju, kura stingri piedomā par katra konkrētā produkta nepieciešamību viņa iepirkuma grozā, bet tādu ir maz (spriežot pēc pārpildītiem iepirkumu ratiņiem lielveikalos).

Kādi būtu pircēja ieroči šajā cīņā? Boikotēt un nepirkt? Atkrīt! Jāēd taču ir. Izvēlēties lētākus ēdienus? Var mēģināt, bet bieži lētāks nav vienāds ar garšīgs un kvalitatīvs.

Varētu atcerēties kā bija nesenā pagātnē, pirms lielveikalu invāzijas- bija ļoti daudz mazu veikalu, kuros varēja ieskriet un nopirkt visu vajadzīgo. Protams, preču skaits ne tuvu nebija tik liels, kā tagad esam paraduši redzēt supermārketos, bet badu neviens jau no tā necieta. Varbūt jāatgriežas pie piparbodēm?

Laikam man sanāca pārāk negatīvi noskaņota prātula pret lielveikaliem, bet tāds nebija mans mērķis. Nu labi, varbūt nedaudz arī bija, bet ja parēķinām, kādu summu atstājam vienā iepirkšanās reizē lielveikalā un salīdzinām, kāda summa tiek atdota mazajam veikalam (varbūt, ka es maldos, bet mazajos veikalos grūti nolikt Ls30, bet lielveikalā tādu summu saskaitīs ne acu nepamirkšķinot), tad te jau varētu pafilosofēt par ēdiena pietiekamību un tā pirkšanas māniju.

Ja pircējs uz sevi neattiecina augstākminēto iepirkšanās māniju, kā arī lielveikals viņam ir pa ceļam no darba uz mājām (un tā gandrīz vienmēr ir), tad, protams, ka tur var iegādāties gandrīz visu ko vajag konkrētajā brīdī.

Ko var secināt no manas prātulas, laikam jau neko prātīgu, ja vien to, ka nemazinot ēšanas kvalitāti pie ceļamām cenām var mēģināt iekļauties ‘’pirmskāpuma’’ izdevumos.

Žēl, bet nevaru padalīties ar iespaidiem par tirgus apmeklējumu, jo es tur iegriežos tikai uz īsu brīdi- tikai nopērku no zemniekiem dārzeņus. It kā jau tur vajadzētu būt vēl pieņemamākām cenām, bet par to laikam citreiz.