Archive for Julijs, 2007

ceļojums uz dienvidiem – posms #1

Ja nav īpaši daudz laika vazāties apkārt pa Pasauli, bet vēlme tomēr ir, tad varu ieteikt nelielu ceļojumu uz Lietuvu (paziņām varēsiet stāstīt, ka braucāt uz dienvidiem- melots nebūs).
Galamērķis mums bija Kuršu kāpa ar skaisto pilsētiņu Nida, bet lai ceļojums būtu interesantāks, tad nolēmām pa ceļam palūkoties vēl uz dažiem Lietuvas jaukumiem. Lai nesanāktu viens neinteresants un garš penteris, tad savu stāstījumu sadalīšu vairākos neinteresantos un īsākos penterīšos.
Tā kā ceļojām kopā ar bērnu, bijām sagatavojuši ne tikai pasi, kas ir obligāts dokuments ceļošanai, bet arī dzimšanas apliecību (bija dzirdēti nostāsti, ka uz robežas prasot uzrādīt). Izrādījās, ka velti- latviešu robežsargs pat neskatās tev virsū, tikai pamāj, lai brauc pie kolēģa broļukas. Broļukas apskatīja pasi, automašīnas tehnisko un viss. Var sākt apceļot kaimiņvalsti.
Pirmais pieturas punkts ir akmeņu pilsēta Mosēde (Mosedis). Pilsēta, pateicoties viena lietuvieša iniciatīvai, ir bagātīgi piebāzta ar akmeņiem un dažādiem tā veidojumiem. Vairāki parki, kuros var pastaigāties un pavērot atvestos ‘’akmentiņus’’ no dažādām Pasaules valstīm. Mūsu pastaigu veiksmīgi bojāja lietus un Lietuvā esošie plūdi- lietus mērcēja un caur akmens parku esošā upīte bija mazliet izgājusi no rāmjiem. Mitrums no augšas un plūdi bija mazo upīti, kas tek caur parku, pataisījuši daudz platāku. Lai vai kā, spītējot slapjumam pilsētu iepazinām.
Tālākais ceļš virzījās uz Kretingu, kur gribējām apskatīt Kretingas muzeju un tam blakus esošo ziemas dārzu. Muzeju apskatīt nesanāca, bet ziemas dārzu aplūkojām (divi pieaugušie+bērns+ fotogrāfēšanas biļete= 16liti). Ziemas dārzs patiesībā ir paliela siltumnīca, kur esošos augus var aplūkot trīs stāvos (ja tā var izteikties)- ir smuki sukulenti, kociņi, puķītes, ūdentiņš. Arī daži izbāzeņi un ragi. Pie reizes, turpat iekārtotajā kafejnīcā, var ieturēt maltīti- par cenām un piedāvājumu gan nemācēšu teikt, jo vēders nevienam vēl neburkšķēja un vēl bija jāaplūko muzejam blakus esošais parks.
Parkā tā īsti varēja pakavēties tikai pie viena objekta (vairāk arī nemaz nebija)- mistisks Saules pulkstenis, kas veidots no kokiem, akmeņiem un metāla. Tā kā bija apmācies, tad nevarējām novērot to darbībā. Varbūt kādu citu reizi…
Tālāk bija jādodas uz pirmās dienas galapunktu- Palanga. Ierodoties Palangā, vispirms devāmies aplūkot iespējamo nakšņošanas vietu kempingā. Tikām jau brīdināti, ka tur komforta ir pamaz, bet tā kā mēs jau bijām gatavojušies ceļot kā riktīgi tūristi, tad tas mūs nebiedēja. Piebraucot pie kempinga, tiešām varēja redzēt komfortu- parasta pļava, kuru simboliski norobežo mazi, reti betona stabiņi. Īpaši neiedziļinoties apkārtnē iztaujājām atbildīgo kempinga personu:
Elektrība ir?
Jā
Ūdens ir?
Jā
Cena?
10 liti no auto
Par visu? Vairāk nav jāmaksā papildus par cilvēkiem, vai ko citu?
Nē.

Uzzinājuši visu ko gribējām, devāmies aplūkot pilsētu. Autiņu novietojām stāvvietā pie botāniskā parka un devāmies aplūkot kāda izskatās Palanga pievakarē. Teikšu kā ir- pilsēta ir tīra un jauka. Vairākās vietās darbojas velosipēdu nomas punkti, kuros var iznomāt ne tikai parastus divriteņus, bet arī divvietīgus un četrvietīgus kājminamos. Cena par stundu, ja nemaldos, bija 20 liti par četrvietīgo (+ divas vietas priekšpusē bērniem), bet mēs nepaņēmām, jo redz, ar tiem ir aizliegts braukt pa parku un J.Basanavičiaus gatve (centrālā gājēju iela, kā pie mums Jomas iela). Tā kā mēs tieši turp arī taisījāmies doties, tad braucamie mums nebija vajadzīgi.
Pašā Palangā jau bija diezgan daudz cilvēku, bet uz galvenās gājēju ielas to bija nežēlīgi daudz. Bija interesanti salīdzināt viņu gājēju ielu ar mūsējo- Jomas ielu. Aktivitātes un iespēju ziņā mūsējā paliek smagi iepakaļ. Uz J.Basanavičiaus gatve ir iespējams nopirkt dažnedažādākos suvenīrus, krāsainas cukura vates, paēst dažāda rakstura ēstuvēs, pašaudīties ar gaisa šautenēm pa mērķiem, mētāt bumbu grozā, izspēlēties uz videospēļu automātiem, paklausīties dzīvo mūziku ēstuvēs, karuseļi, vilcieniņi bērniem, ielu muzikanti un mākslinieki un vēl, vēl visa kā. Dzīva rosība nenorima līdz pat 22:00, kad devāmies prom. Pirms tam vēl pastaigājām pa Jūros tiltas – L veida tilts, kas iestiepjas kādus 200m jūrā. Kārtējā feinā lieta, kas pievilina tūristus, kuru uz tilta bija ne mazāk kā uz gājēju ielas. Netrūka arī makšķernieku (viens, tūristu sajūsmas saucienu pavadīts, izcēla palielu buti).
Izrādījās, ka uz šīs ielas arī darbojas velosipēdu nomas punkts, ar kura izīrētajiem braucamrīkiem varēja braukāt gan pašu ielu, gan pa tiltu. Laikam viņiem tur ir sadalītas ietekmes zonas…
Nezinu vai visi tie pigori iederētos arī uz Jomas ielas (videospēļu un karuseļu pīkstieni, dažādu kafejnīcu atskaņotā krievu un vietējā mūzika, smaržas no ēdienu gatavošanas utt), jo dažbrīd spiedās uz āru neliels lētums, bet tā kā tas uztur šinī ielā kārtīgu dzīvīgumu, tad jau laikam šo to derētu nošpikot.
Izbaudījuši iecienīto tūristu taku, devāmies atpakaļ uz noskatīto kempingu. Vēl Palangā biezā slānī ir pieejamas dažādas istabiņas vai hotelīši, kuros tūristiem apmesties. Tos var sarunāt uz katra stūra – stāv auto ar plakātiem, cilvēki ar plakātiem, pie ēkām ir paziņojumi… Jā, tūristi šeit ir gaidīti.
Piebraucot pie kempinga, izrādījās, ka jāmaksā vēl papildus 10litu par telts vietu. Tātad kopā 20litu. Samaksājām prasīto un devāmies sameklēt labāko vietu teltīm. Izvēle nebija liela, jo pļavai visas malas bija vienādas. Tikai neiesaku nomesties pie ceļa- traucēs gulēt.
Kā jau tikām brīdināti, ar komfortu varējām nerēķināties- ūdens krāni bija zem klajas debess, elektrības rozetes pie sarga būdiņā, točas –parastie, pārvietojamie plastmasa namiņi. Ugunskuru kurināt var, bet tā kā bija lijis un blakus esošais mežiņš ir ne pa jokam nomīnēts (laikam nevienam nepatīk pārvietojamās tualetes), tad ar malku bija pašvaki- sanāca tikai īsajam ugunskuram.
No rīta modāmies līdz ar blakus esošo autoceļu radīto troksni un pēc fiksa rīta cēliena devāmies tālāk uz dienvidiem.

Turpinājums sekos…