Archive for Junijs, 2007
ceļmalas garais celms
Jau kādu laiku braucot no Jūrmalas pa Talsu šoseju, nedaudz aiz Ragaciema, ceļa malā ir redzams interesants veidojums (skat.att). Neilgi atpakaļ šis veidojums bija koks. Precīzāk priede. It kā jau tik tuvu pie ceļa koks nebūtu īsti vēlams un laikam arī tāpēc tas tika apstrādāts. Tikai iznākums ir diezgan jocīgs- kāds ‘’asprātis’’ to nedaudz apšņikāja un atstāja, lai gan veselais saprāts saka, ka prasītos griezt nost pie saknes (un likvidēt celmu), nevis atstāt celmu padsmit metru augstumā. Pagaidām tas viss vairāk izskatās pēc koka izkropļošanas…
Tikai nekādi nevaru iedomāties kaut vienu daudzmaz sakarīgu izskaidrojumu, kāpēc šāds veidojums būtu jāizveido un jāatstāj ceļa malā?
kaktuss- divi vienā
Pirms vairākiem gadiem, sākot strādāt jaunajā darbavietā, turp aiznesu kaktusu- ar domu, ka mājās tāds sukulents aizņem pārāk daudz vietas. Arī kāds dabisks elements darba kabinetā par ļaunu nenāktu. Tā nu visus šos gadus kaktuss mierīgi pavadīja savu dzīvi kabinetā uz palodzes. Neko daudz tas no sevis neprasīja- tikai pieticīga laistīšana (apleju kad atceros). Pateicībā par šīm ‘’pūlēm’’ ik pa laikam kaktusam izplauka smuki ziedi. Arī tagad kaktusam ir ziedēšanas laiks, bet tikai šodien pamanīju, ka tam ziedi ir divās krāsās!
Nekādi nevaru atcerēties, ka būtu vienā podā stādījis divas zortes. Par selekciju, potēšanu un tamlīdzīgām izvirtībām nemaz nerunāsim. Laikam jāpaliek pie tā, ka podā ir iestādītas divas šķirnes (kad tas bija, kāpēc…nezinu, neatceros). Tikai man nav izskaidrojuma, kāpēc es to agrāk neesmu pamanījis?! Laikam jau tāpēc, ka tikai šobrīd sakrīt abu šķirņu ziedēšana- labi var redzēt ziedu krāsas atšķirību.
Bildītē varat redzēt divgalvaino kaktusu ar visu skatu uz upi (bildēts ar mobilo tālruni).
ZMP
Žurnālā ‘’Zvaigžņotā Debess’’ izlasīju interesantu rakstu (Mārtiņš Sudāns, ‘’Mazi kubiņi orbītā ap zemi’’, ‘’ZvD’’ 2007.gada pavasaris (195)) par savdabīgiem Zemes mākslīgiem pavadoņiem (ZMP).
Ar ko savdabīgi šie ZMP? Savdabīgi tie ir ar to, ka pamatā šādus ZMP veido interesenti no visas pasaules- apmēram 100 izglītības iestādes un privātpersonas, kuras visas ievēro noteiktus šo ZMP standartus- tas ir kubs ar 10cm lielu malu garumu un maksimāli 1kg svaru. Pateicoties savai formai šādi ZMP tiek dēvēti par ‘’CubeSat’’.
It kā jau šāds klucis nepavisam neatgādina ‘’kārtīgu’’ ZMP, bet tomēr tas tāds ir. To ir iespējams gan vadīt, gan veidot fotogrāfijas un dažādus mērījumus. Universitātēs strādājošiem un studējošiem tā ir lieliska iespēja praksē saskarties ar kosmiskām tehnoloģijām.
Diemžēl Latvijas mācību iestādes šajā interesentu pulkā nav. Man jau liekas, ka Latvijā gudru prātu netrūktu, lai šādu klucīti uztaisītu. Arī izmaksas esot diezgan zemas- varot galus savilkt ar EUR 2000 (pats ZMP) un ja paveicās, tad lidojumu kosmosā dabūt pa brīvu. Ja Latvijas universitātes sev draugos dabūtu kādu šajā jautājumā pieredzējušāku ārvalstu universitāti, tad jau varētu saņemt gan kādus padomus, gan iespēju bezmaksas nosūtīt pirmo Latvijas ZMP kosmosā. Lai arī šāda ZMP mūžs nebūs ilgs, tā veidošana un palaišana orbītā būtu liels notikums Latvijā un gan jau pasaulē arī.
ar parakstu par Baltijas jūru
Internetā ir pieejama iespēja katram parakstīties pret gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā- vien jāiet uz šo saitīti un izlasot nelielo rakstiņu, parakstāmies pret. Precīzāk sakot- parakstāmies par to, lai atbildīgās institūcijas saklausītu tautas balsi un noorganizētu neatkarīgu pētījumu par vada būvniecības ietekmi uz vidi.
Lai gan es ar visu savu būtību es par tīru vidi, tai skaitā arī tīru Baltijas jūru, man šī petīcija uzdzen nelielas šaubas- nekur nav minēts kāds avots par to kādas vielas un cik daudz atrodas Baltijas jūrā. Varbūt ir kāds pētījums, kas notiktu ja šīs mučeles aizskartu un sāktos noplūde (optimistiska un pesimistiska prognoze)? Un vai tiešām tās visas ir tik bīstamas, kā apgalvots rakstā? Varētu piekrist, ka jūras dibenā ir milzīgs daudzums dažādas kaujas indes, bet vai tās ir tik bīstamas (ūdenī), ja jau tās bija domātas pretinieku indēšanai kaujas laukā (gaisā)? Te vairāk prasītos kāda gudra ķīmiķa viedoklis- kuras no šīm kaujas indēm ir bīstamas ūdenī.
Varbūt tomēr vajag būvēt to gāzesvadu? Uzrausies uz tām mucām un tad visi būs spiesti kopīgiem spēkiem tīrīt jūrai dibenu, kā rezultātā jūrā vairs neglabāsies indes ar laika degli.
mazpilsētas stāvlaukuma dabiskais šarms
Vakar privātas dabas darīšanās biju aizbraucis līdz Tukumam, un bija vajadzība piestāt pie viena saimniecības preču lielveikala. It kā jau nekas īpašs, bet sēžot mašīnā un gaidot, sanāca novērot interesantas lietas. Jāpiebilst, ka biju nobraucis stāvlaukuma malā, jo autiņam pakaļā bija piekabe un negribējās ar tik garu dupsi aizsprostot stāvlaukuma brauktuves. Tad nu sēžot un gaidot bija saskatāma viena paliela atšķirība salīdzinot ar Rīgā esošajiem lielveikaliem un to stāvlaukumiem- piebraucošās mašīnas nemēģināja par katru cenu pielīst tuvāk ieejas durvīm un apstāties. Drīzāk jau pretēji, visi centās likt savus braucamos stāvlaukuma malās, lai gan vidus un durvīm tuvākās stāvvietas bija brīvas. Negribētos ticēt, ka tur visas vietas bija domātas invalīdiem (negāju pārbaudīt). Nez vai arī tā būtu parkošanās vaina- bail likt mašīnu vienu otrai blakus, ka neapskādē vai bail, ka kāds nepiebrauc pa tuvu un tad netiks iekšā/ārā.
Katrā ziņā tajā neilgajā brīdī, kamēr gaidīju mašīnā, nostājies stāvlaukuma malā, man blakus apstājās daudz vairāk mašīnas nekā pie ieejas tuvāk esošajās stāvvietās. Tā vien likās, ka te cilvēki skaidri zin, ka viņiem nebūs ne smags pirkums, ne jāsteidzas kaut kur, tāpēc viņi mierīgi novieto savus spēkratus nostāk, lai citiem būtu ērtāk (lai invalīdiem nav tālu jāiet, lai smagi pirkumi nav tālu jānes utt). Pilnīgi izskatās, ka viņiem tur nemaz nav vajadzīgas speciālas norādes ar invalīdu stāvvietām.
Rīgas lielveikalu stāvvietās novērojams pavisam citi skati- ‘’invalīdi’’ novietojuši savus pēdējo gadu izlaiduma autiņus invalīdu stāvvietās, jo tās ir vistuvāk ieejai. Tas, kurš netiek pienācīgā tuvumā apstāties stāvlaukumā, tas apstājas uz brauktuves (lai pārējie domā kā tikt garām), jo tā taču ir tuvāk. Vispār, tā lielākā drūzmēšanās notiek stāvlaukumā pēc iespējas tuvāk veikala ieejas durvīm- ir maza sprauga, tad mēģinām tajā novietot autiņu, ja nav, tad riņķojam meklējam spraugu. Tie 20-30m tālāk, kur vietas ir atliektiem galiem, nav interesanti. Lai gan tur bez problēmām varētu fūri ar piekabi noparkot, bet nē, tur neviens nestājas. Laikam tas pēc Rīgas standartiem ir pārāk tālu.
nočurātie Majori
Tā kā man līdz darbam nav pārāk tālu un laika apstākļi ir diezgan labvēlīgi pastaigām, tad diezgan bieži sanāk doties pastaigā darbs-māja. Pastaigā sanāk iet garām Majoru dzelzceļa stacijai, kas tagad ir diezgan pilna ar atpūtniekiem. Tad, lūk- ejot garām stacijai rodas sajūta, ka liela daļa šo atpūtnieku (labi, labi- ne visi atpūtnieki un ne tikai atpūtnieki) savas dabiskās vajadzības kārto blakus esošajā Lielupē (Majoru stacija atrodas tieši pie Lielupes). Vismaz tā smaka, kas nāk no upes malas ir drausmīga- silts laiks, Saules apsildīta (karsēta) upmala, kur liela daļa kārto savas dabiskās vajadzības. Brr… smārds neizturams.
It kā jau dzelzceļa stacijā ir pieejama tualete, bet laikam jau noteiktā ieejas maksa čurātgribētājus spiež doties lētāka varianta meklējumos. Manuprāt, labākais risinājums būtu tomēr bezmaksas tualete stacijā. Gan jau Jūrmalas pašvaldība šādu nastu spētu pavilkt (vismaz vasaras sezonā).
dārgākā numurzīme automašīnai
Cik daudz naudas pie mums ir gatavi tērēt autobraucēji, lai izceltu savu braucamrīku? Agrāk tie bija tikai
Tad, lūk- šis augstākminētais uzņēmējs pagājušajā mēnesī Apvienotajos Arābu Emirātos rīkotajā izsolē (iegūtie līdzekļi no šīs izsoles tika ziedoti labdarībai) iegādājās numurzīmi par 6,8miljoniem dolāru. Lai arī summa ir iespaidīga, pati numurzīme tik iespaidīga nav- uz tās ir attēlots tikai viens simbols –‘’5’’.
Iepriekšējā dārgākā numurzīme, kura tika iegādāta pagājušajā gadā Lielbritānijā, un uz kuras bija attēloti divi simboli- ‘’M1’’, maksāja ‘’tikai’’ 657’160 dolārus.
droša braukšana- vai un kā?
Gribās atkal parunāt par auto. Precīzāk par autobraucējiem. Vēl precīzāk par autobraucēju nevēlēšanos, nemācēšanu, nesaprašanu… ievērot drošas braukšanas nosacījumus. Gadās jau katram pa kādai kļūdiņai, neuzmanībai vai citādam mazam sīkumam, kas tomēr nav liekams šajā katlā. Šajā katlā es gribētu pavārīties par distances ievērošanu uz autoceļiem.
Tā kā man diezgan bieži sanāk pārvietoties ar automobili, esmu bijis liecinieks diezgan daudz izteiktām pārgalvībām (negribētu teikt stulbībām, bet tas laikam būtu precīzāk) tieši distances neievērošanas dēļ.
Varētu jau likt priekšā daudz dažādus piemērus, bet, tad tas jau būtu cita veida stāsts. Vai varbūt tomēr vienu varētu iepīt, lai aina pilnīgāka un teksts garāks :) ? Te būs:Braucot no Rīgas uz Jūrmalu (pa Jūrmalas šoseju) ievēroju vienu ‘’golfiņu’’, kurš cītīgi turējās priekšā braucošajam ‘’astē’’. Laikam bija vajadzīgs sponsors (ja paļaujas, ka policija stādinātu tikai pirmo), vai vadonis, kas ātrāk aizgādātu uz māju. Abi divi brauca uz apm.120km/h, bet attālums no abām mašīnām bija mazāk kā 2m. Kā pirmais pārkārtojās no trešās joslas uz otro, arī ‘’golfiņš’’ sekoja. Pirmais pārkārtojās uz labo malējo joslu, bet ‘’aste’’ atrada jaunu sponsoru- iesēdās pakaļā uz ļoti īsas pavadiņas. Neko jau tālu nepabrauca, jo priekšā nez no kurienes uzradās auto sabiezinājums un visi draudzīgi samazina ātrumu. Es veiksmīgi braucot nopakaļus, laicīgi iekāpu trešajā joslā un pabraucu garām šim sabiezinājumam (precīzi neatceros, kas tur bija- vai smagie brauca, vai kāds opis ar žiguli). Mierīgi braucot pēkšņi ievēroju, ka golfiņš ir pielipis man aizmugurē. Nevarētu teikt, ka es sapriecājos par iespēju turēt sev aizmugurē potenciālo iebuktētāju. Mēģināju pamainīt joslas, lai nokratītu šo nost, bet nekā- golfiņš neatstājas. Nācās lēnām mest nost gāzi un gaidīt, kad pa blakus joslu garām brauks kāds fiksais. Paldies Dievam ilgi nebija jāgaida- garām ar biezu gāzi brauca jauns upuris un golfs uzreiz bija aiz tā. Lieki piebilst- attālums bija ļoti mazs.
Kāpēc tā jāsēž astē (ar tik mazu attālumu)? Kāds no tā ieguvums? Laikam atbildi zina tikai šādi astē sēdētāji…Tas tā- piemērs iz dzīves.
Bet atgriežoties pie distances ievērošanas- diezgan bieži tiek skaidrots un stāstīts, ka drošas braukšanas viens no pamatprincipiem ir pareiza distances izvēle. Ne par velti saka, ka iebraucot priekšējam autiņam aizmugurē, vainīgs būs aizmugurējais, jo neievēroja distanci. Distancei jābūt lielākai par automašīnas apstāšanās ceļu. Pat ir iedota formula, kas aprēķina drošu apstāšanās ceļu:
Ātrums dalīts ar desmit un dalījums celts kvadrātā.
Piemēram:
Ja automobilis brauc ar ātrumu 50km/h, tad
50:10=5
52=25m
drošs apstāšanās ceļš būs 25m.
Tas nozīmē, ka distancei jābūt lielākai par 25m. Kā šādu attālumu var uzturēt braucot pilsētā!?
Teorētiski uz papīra var daudz ko sarakstīt, bet dzīvē ir savādāk- ja pat 3m ir starp priekšā braucošo, tad jau divi citi autiņi pamanās iespraukties tur. Un trešais jau stāv (brauc) rindā un rāda pagriezienu, ka ar grib iebraukt tieši manā distancē. Nu ko, pēc noteikumiem man būtu jāveido jauna distance. Tas nozīmē, ielaist distancē atkal kādus trīs ‘’iebraucējus’’. Vai tik nesanāk pēc šāda principa braukt atpakaļ?
It kā jau ir minēts šāds pārkāpums, kā distances neievērošana. Pat sods ir- līdz Ls10 (ja nav mainījies). Tikai nav dzirdēts, ka šādus nedistancētājus ķertu un sodītu. Var jau būt, ka ķer, tikai atsevišķi neuzskaita- iemet kopā pie pārējiem agresīvajiem braucējiem. Noteikumos rakstīts, ka distance jāievēro, sods par pārkāpumu zināms, sekas par noteikumu neievērošanu ar skaidras, tikai izpildīt to visu dzīvē ir diezgan pagrūti…Vai tik nav atkal jāgaida kāda akcija, kas apgaismotu šoferīšus.
Komentāri