Archive for Maijs, 2007
nelielas pārdomas
Nelielās pārdomas rosināja nesenie notikumi Šveicē, kur daļa politiķu un iedzīvotāju iebilst pret minareta celtniecību blakus musulmaņu mošejai. Tagad šis jautājums tiek virzīts tautas nobalsošanai ar referenduma palīdzību. Tas esot sadusmojis musulmaņus gan pašā Šveicē, gan ārpus tās, jo panākot aizliegumu minareta būvniecībai tiekot pārkāpta ticības brīvība, kas ir norādīta Šveices konstitūcijā un ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.
Par to, vai pēc referenduma, panākot minareta būvniecības aizliegumu, valstī sāksies nemieri, tagad ir grūti spriest, jo Šveicē salīdzinot ar 7,5mlj lielo iedzīvotāju skaitu ir tikai 311 000 musulmaņu.
Atgriežoties pie pārdomām- kas notiktu Latvijā, ja kāda reliģiska kopiena vēlētos būvēt savu dievnamu ar atribūtiem, kas būtiski izceltos apkārtnē? Ja arī pie mums, piemēram, musulmaņu kopiena vēlētos būvēt minaretu? Vai protestētu visa (lielākā daļa) valsts, vai tikai pilsēta, kur šāda celtne ir plānota vai arī tikai neliela iedzīvotāju daļa, kura dzīvotu/strādātu netālu no šādas ēkas?
It kā baznīcu zvanu skaņas pilnās stundās un pusstundās nevienam netraucē (pieradums?), un vairāk vai mazāk klusu reliģisko kopienu dievnami arī neizraisa sašutumu. Bet kāda reakcija būtu Latvijā par/pret minareta celtniecību? Un vai vispār būtu kāda reakcija?
Minarets- augsts tornis pie mošejas, no kura garīdznieks aicina musulmaņus uz lūgšanu.
bērnu dienu limonāde
Šī nav reklāma- ne slēpta, ne atklāta. Vienkārši esmu nedaudz pārņemts ar sentimentālām atmiņām no bērnības, kad dzēru limonādes ‘’Baikāls’’ un ‘’Tarhūns’’. Pavisam nesen ievēroju šīs abas ‘’RIMI’’ veikalu plauktos. Nenoturējos pretī kārdinājumam paņemt provei. ‘’Tarhūns’’ gan provi neizturēja (pārāk ķīmiska piegarša sitās uz āru), bet ‘’Baikāls’’ to izturēja gods godam. Lai arī iekšējā balss saka, ka nav jādzer šī ķīmija (precīzi nepateikšu kur, bet bija lasīts ne pārāk pozitīvas ziņas par sastāvu. Kā jau lielākai daļai limonādēm mūsdienās), bet sentimenta vārdā mazu gastronomisku grēciņu jau var atļauties. Katrā ziņā ”Baikāls” ir labāks piedāvājums par rietumnieku (nosacīti rietumnieku) ražojumiem.
neveģetārie snikerveidīgie
Kā ziņo news.bbc.co.uk no 1.maija Masterfood ražotajos šokolādes batoniņos turpmāk tiks izmantoti dzīvnieku valsts produkti. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā veģetāriešiem būs no šiem gardumiem jāatsakās (pagaidām veģetārieši varēs lietot tos gardumus, kuriem uz iepakojuma būs norādīts derīguma termiņš līdz 01.10.2007). Man nav īsti skaidrs kāpēc kompānija izvēlējās šādu gājienu laikā, kad Pasaule mēģina kļūt humānāka (vai izdodas?) un aizvien vairāk cilvēku pievēršas tam, kas dabai nodara mazāku ļaunumu. Vai tiešām tikai šauras biznesa intereses? Veģetāriešu apvienība jau to nodēvējusi par ‘’soli atpakaļ’’.
Laikam jau dzīvniekus (to iekšas) izmatot sanāk lētāk par augu valsts produktiem, citādi nav skaidrs kāpēc šāda izvēle- saķēzīt (no veģetāriešu viedokļa) šokolādes batoniņus (Snickers, Milky Way, Bounty, Twix, Galaxy uc), kā arī viņu ražotos saldējumus.
Lai arī es viņu ražoto produkciju lietoju uzturā ārkārtīgi reti, šis būs papildus iemesls šos saldumus turpmāk nepirkt vispār.
krusttēva glābšana
Aivars jau kādu brīdi atrodas apcietinājumā un pagaidām nekas neliecina, ka apcietinātāji viņu izlaidīs laukā. Laikam ir pamatotas bažas par Aivara gaitām brīvībā.
Izskatās, ka paralēli nedraugiem, Aivaram ir arī diezgan daudz draugu, kuri grib viņu dabūt uz brīvām kājām. Ik pa laikam pavīd informācija par Aivara advokātu centieniem un paņēmieniem. Arī par ‘’neitrāliem’’ parastās un neparastās sabiedrības pārstāvjiem- vieni dzied dziesmiņas, kamēr citi raksta vēstules un sit sev pie krūts sakot,- ka Aivars neko, viņš ir labs. Mēs par viņa labumu esam gatavi atbildēt ar saviem materiāliem līdzekļiem (LKK- 10 līdz 30minimālo mēnešalgu apmērā). Jocīgi būtu, ja apcietinātāji piekristu šādai (iespējamai) summai, lai gan paši noraidījuši 1mlj Ls galvojuma naudu.
1mlj ir diezgan liels cipars, lai to vienkārši izvilktu no maciņa un nobērtu tiesnešiem uz galda. Šādu ciparu tāpat vien nemaksā.
Mani sāk mocīt neveselīga ziņkāre- kāpēc kādam uzņēmumam un uzņēmējam būtu jāmaksā liela galvojuma nauda par apcietinātu personu? Un kāpēc netiek nosaukti tie cilvēki, uzņēmumi un uzņēmēji, kuri esot gatavi samaksāt šādu drošības naudu? Ja jau advokāti izteica priekšlikumu par 1mlj
Varbūt, ka darbojoties biznesā pa augstajiem plauktiem ir pieņemts, ka kolēģus, kompanjonus, konkurentus utml statusa īpašniekus, bēdu brīžos vajag izpestīt. Nezinu…, bet tad jau pieņemami būtu arī publiski iestāties par savu kolēģi, kompanjonu, konkurentu utml statusa īpašnieka aizstāvību. Ja jau galvo, tad ir arī pārliecība par godīgumu. Ja ir pārliecība par galvojamā godīgumu, tad pārliecinoši vajadzētu teikt, ka es, kā galvotājs esmu gatavs publiski apliecināt, ar sava kā cilvēka, uzņēmēja un uzņēmuma slavu un godu, ka man par šo cilvēku šaubas nav.
P.S.Attēls ir atrasts internetā un tā autors man nav zināms. Ja kādam ir šāda informācija, tad, lūdzu, padalieties. Negribētos izmantot citu darbus nepieminot autorus.
svētdienas braucēji
Negribētu nevienu aizvainot, bet brīvdienās uz ceļiem parādās īpatnēji braucēji, kuri burtiskā un pārnestā nozīmē atbilst kategorijai- svētdienas braucēji.
Nezinu no kurienes viņi ‘’izlien’’, bet uz kopējo fonu viņi izceļas vareni. Braucot uz laukiem gan brīvdienās, gan darbadienu vakaros var sajust milzīgu atšķirību- pēdējā variantā mājās var atbraukt bez trīcošām rokām, ko nevar teikt par brīvdienām- laimīgi tiekot galā (mājās), acu priekšā ņirb neskaitāmās avārijas situācijas un izteiktas glupības. Te kāds izdomā līkumā veikt apdzīšanu, te kāds tik tikko uz gājēju pārejas nenotriec gājējus, te viens ‘’pazaudējis’’ gāzes pedāli un velkas uz trases ar 70km/h, lai gan atļautais ir 90km/h, te viens izdomā apdzīt kolonu neņemot vērā, ka pretī brauc automašīna… tā varētu turpināt skaitīt un uzskaitīt, bet jautājums paliek atklāts- kur tādi rodas?!
Nedaudz padomājot izvilku dažus variantus:
-Vīri, (ne)daudz sadzērušies, liek stūrēt savām dāmām, kurām prakse/tiesības nav;
-Vecāki saviem bērniņiem aizdod auto uz nedēļas nogali, lai izklaidējas;
-Pilsētnieki, kuri ikdienā izmanto tikai sabiedrisko transportu;
-Aizmirsuši logā ielikt ‘’M’’ burtu;
-Nezin satiksmes noteikumus;
-Neārstējama slimība.
topošais brīnums ciparos
Nepilnu mēnesi atpakaļ Latvijā parādījās brīnumdari, kuri nolēmuši mūsu pašu zemītē ‘’pierakstīt’’ 1% no Pasaules iedzīvotājiem. Turpinājumā sekoja diezgan daudz rakstu ar diezgan maz pozitīvām piegaršām. Rakstīja gan presē, gan blogos, gan rādīja pa TV un nesen vēl runāja pa radio.Arī man nagi niezēja uzdrukāt kādu tekstu, bet ieraugot šo informācijas gūzmu, kura spraucās ārā pa visām iespējamām un neiespējamām spraugām, nolēmu mazliet pagaidīt. Ja nu kas interesants uzpeld, tad man nevajadzēs atkārtoties.
Pirms dažiem rakstiem jau ieminējos (nākamie Pasaules brīnumi), ka briest maziņš rakstiņš par šo topošo brīnumu.
Šajā mazajā rakstiņā es izvairīšos (centīšos izvairīties) piesaukt kādas prognozes vai izdarīt secinājumus. Tikai sausi cipari primitīvā formā. Ciparus ņēmu no brīnumdaru mājas lapas- www.walloftheworld.org.
Tā kā es neesmu matemātiķis un pieļauju domu, ka liela daļa nemaz negribētu lasīt/skatīt gudras formulas, tad izmantošu parastu kalkulatoru un vienkāršu pierakstu.Ja nu es būšu šajos vienkāršajos aprēķinos ielaidis kādu pelmeni (kam negadās), tad ceru uz Jūsu vērīgumu- labosim kopīgi. Secinājumus gan katrs var izdarīt pats.
Turpināt lasīt rakstu-topošais brīnums ciparos
ja vēlies portatīvo datoru
Tad droši dodies uz www.lattelekom.net mājas lapu un reģistrējies kā lietotājs. Ja šo pakalpojumu jau lieto, tad ir vēl vienkāršāk- tev tikai pēc iespējas biežāk jāapciemo šī lapa (kā lietotājam) un jācer, ka tavi daudzie apmeklējumi nesīs tev veiksmi un pēc 7.jūnija tiksi pie portatīvā datora HP PAVILION DV6202.
Jocīgi jau izklausās- bieži jāapmeklē lapa, kurā jauna informācija parādās diezgan reti. Sanāk tāda tukša klikšķināšana…
Pats esmu šī pakalpojuma lietotājs jau kādu laiku un biežāk kā reizi mēnesī, lai aplūkotu rēķinu, es tur neredzu jēgu ielogoties. Pēc automātiskās rēķinu apmaksas es tur parādos vēl retāk. Vai tagad, dēļ datora, būs stimuls apmeklēt šo lapu biežāk (biežāk apmeklēsi- lielāka iespēja laimēt)? Diez vai, jo ik dienas desmitiem reižu ielogoties lapā ‘’pa tukšo’’ man nav iedvesma.
miljons dolāru monēta
Pavisam nesen- šī gada 3.maijā Kanādā tika izgatavota Pasaulē lielākā zelta monēta, kuras nomināla vērtība ir 1000000 dolāru. Taisnības labad gan jāsaka, ka tie ir ‘’tikai’’ Kanādas dolāri.
Kādai jābūt monētai, kuras nomināls ir 1 000 000?
Materiāls –99999 proves zelts
Svars- 100kg
Svars (Trojas uncēs)- 3215
Diametrs- 50cm
Jostas platums- 2.5cm
Tā kā šādas monētas parasti neizmanto kā maksāšanas līdzekli (laikam būtu pagrūti aizripināt līdz veiklam), tad pielietošana varētu būt valsts prestižam vai Ginesa rekordam (pēdējais arī laikam tika sasniegts). Lai arī nomināls ir viens miljons Kanādas dolāru ($903,628), tirgus cena šādam ripulim ir nedaudz lielāka- 2 700 000$.
Nedaudz plašāka informācija te.
ginku medību sezona
Vakar žurnālā ‘’Terra’’ (Terra, maijs-jūnijs 2007 (49), izdevējs: Latvijas Universitāte, http://www.lu.lv/terra/) izlasīju rakstu par dinozauru laikmeta koku- ginku. Izlasīju un sapratu- šādu kociņu gribu iestādīt savā lauku sētā. Šāds dinozauru laikabiedrs varētu labi iederēties lauku ainavā.
Neliels koka raksturojums:
Ginks ir vasarzaļš 20-30m augsts koks, diametrs sasniedz 3m.
Lapām ir senatnīgs izskats- lapu plātne ir vēdekļveida ar dakšveida dzīslojumu, 5-8cm plata. Ginks zied agri pavasarī un lapas zaudē vēlu rudenī, kad gandrīz visas lapas ir zeltainas.
Ginks ir ļoti izturīgs- necieš no gaisa piesārņojuma, labi pacieš sāls kaisīšanu uz ledus. Arī sēnes un kaitēkļi tāpat kā laika apstākļi- ne sals, sausums, vētras neko ļaunu nevar šim kokam nodarīt. Ginka izturību labi raksturo fakts, ka Hirosimā pēc atombumbas sprādziena (koks atradies tikai 1km no sprādziena epicentra) nobirušas tikai lapas, kuras drīz ataugušas.
Ginka lapām tiek piedēvētas arī ārstnieciskas īpašības, tāpēc tās izmanto arī dažādu medikamentu ražošanā.
Tajā pašā dienā sāku ginka medības, lai gan likās, ka medīšana būs īsa- pietiks ar zvanu uz Nacionālo Botānisko dārzu (http://www.nbd.gov.lv/) un lieta darīta. Izrādās- nekā, viņiem šāda koka (stāda) nav pārdošanā, bet laipni paskaidroja, ka stādus ir iespējams nopirkt pa ceļam uz Jūrmalu, lielveikalā ‘’K-Rauta’’. Tas man der- tuvākajā laikā būs jābrauc ciemos. Vēl mani cieši nobrīdināja, ka šie kociņi, kamēr ir mazi, prasa ļoti lielu uzmanīgu un rūpīgu apiešanos, jo mazi būdami, ginki ir jūtīgi pret salu. Skaidrs, būs liela ķēpa, kamēr izaudzinās ginku par izturīgu koku, kuram tāda uzmanība vairs nebūs jāvelta, lai gan iznākums būs to vērts.Starp citu- ginku tuvumā var apskatīt Rīgā: divi aug kanālmalā (viens aug pretī Latvijas Universitātes galvenajai ēkai- lielākais un vecākais Latvijā) un vēl viens aug Esplanādē.
Komentāri