Archive for Aprilis, 2007
želta druģis
Šodien man bija tā ”laime” redzēt nelielu daļu no LNT jaunā televīzijas projekta ”Zelta drudzis”. Nūūū, es teikšu, ka šādu līmeņa [beztolk]šovu es vēl nebiju redzējis- nemitīga pārteikšanās, neveiklas pauzes un aprauti teikumi skatītāju virzienā tika laisti nepārtraukti.
Ja vēl šovmens puika šo to mēģināja saturīgu pateikt, tad man bija neskaidrs ko tur dara šovmene meitene?! Pielikta kā stute, lai abi labi izskatās? Piedodiet- neizskatās! Arī neizklausās! Ja viņiem bija biznesa plāns nopelnīt lielu naudu ar skatītāju zvanīšanu, tad vajadzēja arī padomāt par šova vadīšanu. Pie reizes arī piedomāt par operatora darbu.
Vispār pasākums atstāja baigo diletantu ražojuma iespaidu [uz TV pulti atrodam power off pogu].Uff, savu žulti izlēju, varu slēgt TV kasti atpakaļ.
VID aicina ciemos
Kādu laiku atpakaļ pa internetu klejoja aicinājums palīdzēt VIDam ”iznīcināt” alkoholu 0,7l apmērā. Tagad likmes ir augušas (laikam interese bija liela) un uz 18.aprīli ir izsludināts aicinājums asistēt uz lielāku tilpumu. Priekā!
nākamais kosmosā- Bils Geits
Å orīt uzrtrāpījos uz ziņu (vai arī baumu), ka nākamais kosmiskais tūrists būšot Microsoft boss Bils Geits. Vismaz tā izteicās krievu kosmonauts kādā intervijā.Vai tā ir patiesība vai nē, par to šobrīd nav jēga spriest. Mani tikai izbrīna fakts, ka viņš to jau nav izdarījis agrāk. Naudas, kā mēs visi labi zinām, viņam pietiek šādām izklaidēm.
Nu ko, tagad gaidām ziņu par nākamo (jau sesto pēc kārtas) kosmisko tūristu.
Kosmiskie svētki
Izrādās, ka rīt vairākās valstīs paredzēts atzīmēt svētkus par godu Visuma izpētei.Pirms 46 gadiem-1961.gada 12.aprīlī, trešdienā 9:08 no Baikonuras ar kosmosa kuģi ”Vostok-1” tika dots starts cilvēka pirmajam lidojumam Visumā. Šis gods, būt pirmajam cilvēkam, kurš devās atklātā Visumā, tika dots 27gadus vecajam (jaunajam?) Jurijam Gagarinam.
Šis fakts ir ievērības cienīgs ne tikai bijušās PSRS teritorijā, kur no 1962.gada, par godu šim notikumam, visā Padomju Savienībā tika svinēta Kosmonautikas diena, bet visā pasaulē, jo tas bija liels cilvēces solis Visuma izpētes sākšanai. To pierāda arī ziņa, ka kopš 2001.gada starptautiski tiek svinēti svētki – Yuris night, ko šogad atzīmēs 32 valstīs ar 118 pasākumiem.
Mēģināju atrast šajā ballīšu listē ar Latvijas vārdu, bet nekā. Lietuva ir, Krievija ir, pat Nigērija ir, bet Latvijas nav. Kāpēc? Vai tad neviens bērnībā negribēja kļūt par kosmonautu, vai arī mums šie svētki vairāk asociējas kā ”padomisku svētku” atzīmēšana, kurus nav piedienīgi atzīmēt?
Ja jau liela daļa pasaules valstīs šos svētkus atzīmēs, tad jau varbūt mums arī vajadzētu piebiedroties šai valstu grupai? Šogad jau laikam Latvija neuzspēs, bet uz nākamo gadu gan vajadzētu kādam pasākumu rīkotājam padomāt par šādu iespēju- pievienoties starptautisku kosmisku svētku svinētāju pulkam, jo kā parāda skaitļi, tad šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, svinētāju skaits ir audzis, tātad -svinētāju netrūkst, jo svētku nekad nevar būt par daudz.
Prezidentes PR izmaksas
Tuvojoties mūsu valsts prezidentes pilnvaru termiņa beigām aizvien vairāk tiek runāts par nākamo prezidentu- kurš būs, kāds būs, kādam jābūt utt.
Pagaidām mazāk tiek runāts par esošās prezidentes paveikto un nepaveikto. Varbūt, ka par to runās tad, kad šī brīža prezidentes termiņš jau labu laiku būs beidzies un jaunais prezidents jau būs gana aprunāts.
Savukārt man jau labu laiku tirda viens mazs jautājums- cik Latvijai izmaksāja bezjēdzīgie (tas ir tikai un vienīgi mans viedoklis) prezidentes centieni kļūt par ANO ģenerālsekretāru?
Kāpēc bezjēdzīgie? Tāpēc, ka jau no paša sākuma bija skaidrs, ka Krievija šai kandidatūrai uzliks veto. Cik es zinu, tad par kandidātu vienojas ”ietekmīgākās” ANO valstis (tai skaitā arī Krievija) un pārējās tikai piebalso, jo to viedoklis šajā jautājumā nav nekādā vērtē.
Tas nozīmē, ka par ANO ģenerālsekretāru var kļūt kompromisa persona, par kuru vienojas ANO dalībvalstis ar veto tiesībām. Pašiniciatīva šeit netiek pieņemta.
Šajā momentā izkristalizējas nākamais jautājums- kāpēc mūsu prezidente spēra šo soli? Presē figurēja saukļi, ka mūsu valsts atpazīstamība tiks pacelta vēl nebijušos augstumos, visi tik par mums runās utt. Piedodiet, bet nespēju atcerēties kaut vienu ziņu par to, ka iepriekšējā ANO ģenerālsekretāra dzimtā zeme (Gana) būtu piedzīvojusi grandiozu vispasaules uzmanību pateicoties faktam, ka augstā amatpersona ir no šīs valsts.
Atgriežoties pie jautājuma- prezidente, ar nekādu iespēju tikt pie šī amata, izvirza savu kandidatūru, kura netiek apstiprināta. Šķetinot tālāk savu pārdomu kamolīti nonāku pie secinājuma, ka prezidente izmantojot valsts naudu taisīja pati savu PR kampaņu. Laikam bija jānodrošinās ar atpazīstamību pēc prezidentes termiņu beigām, lai varētu saņemt kādu labu darba piedāvājumu.
Ja tie bija viņas līdzekļi, tad laikam neko nedrīkst sliktu teikt. Ja nu vienīgi kārtējais nevainīgi muļķīgais jautājums- vai viņa to darīja savā brīvajā laikā vai pildot prezidentes pienākumus?
Ja tie bija valsts līdzekļi, tad prasītos neliels paskaidrojums no prezidentes puses- cik tas maksāja un kāds no visa šī pasākuma ir labums valstij un tās iedzīvotājiem? Vismaz es nekādu ieguvumu no viņas ”cīņas” par ANO augsto krēslu nespēju saskatīt. Būtu interesanti uzzināt, kas notiktu, ja viņai lūgtu pamatot šīs rīcības sekas-vai viņa spētu atbildēt ar konkrētiem faktiem (ko valsts ieguva) vai tikai atrunātos ar standarta politiskajām frāzēm (papildus publicitāte Latvijai utt)?
Atpakaļ nākotnē
Šodien es jutos kā savā jaunībā, salīdzinoši nesenā pagātnē. Nē, nebiju iegrimis sentimentālās pārdomās par saviem jaunību dienu darbiem un nedarbiem. Biju iebraucis aptiekā (”Mēness aptieka” uz Vienības gatves, Rīgā), lai pēc receptes uztaisītu ārsta parakstītās zāles. Jūs teiksiet- nekas jau īpašs, lai būtu pieminēšanas vērts! Tas interesantākais sākās un turpinājās sarunā ar tanti viņpus letes- viņa mani uzrunāja krieviski un arī visu turpmāko sarunu viņa nepārgāja uz valsts valodu. Man nekas nav pret krievu valodu un to, ka mani uzrunā krieviski (varbūt izskatos pēc krievvalodīgā :)?), bet kopš padomju gadiem neatceros, brīdi, kad man bija jāklausās krievu valoda no letes viņas puses nepārtraukti.
Lai arī es visu laiku ar viņu runāju latviski, viņa tā arī nevienu brīdi nepārgāja uz latviešu valodu. Atzīšos- jutos mazliet pārsteigts, jo tante bija diezgan gados un pa šo laiku latviešu valodu varēja iemācīties divreiz.
Jautāsiet kāpēc es nepiekasījos tantei un neuzstāju uz valsts valodas lietošanu? Atbilde ir- nezinu! Varbūt pie vainas bija pārsteiguma moments, varbūt tuvojošās Lieldienas, kad cenšamies ”nekasīties”, varbūt tas, ka protu krievu valodu?
Jau sēžot mašīnā ienāca prātā doma- kā šajā aptiekā iepērkas jaunākas paaudzes pircēji, kuriem krievu valodas zināšanas ir salīdzinoši vājākas? Un kā svešvalodā pircējiem tiek izskaidrotas zāļu lietošanas īpatnības un ieteikti labākie medikamenti? Nezinu vai pēc likuma privātā uzņēmumā ir obligātas valsts valodas prasības, bet vismaz pieklājībai jau vajadzēja būt, lai ar pircēju sarunātos valsts valodā.
Radio maiņa
Laikam izklausīšos pēc veca kraķa, kurš maļ: ”agrāk gan bija labāk- zāle bija zaļāka, gaiss bija tīrāks un radio SWH bija klausāmāks”…
Ilgus gadus cītīgi pieturējos pie tā, ka radio SWH ir pat ļoti klausāma stacija, bet pamazām šis cītīgums zuda. Pat nezinu kāpēc. Varbūt tāpēc, ka mainās dīdžeji -vairs nav (jau sen) A.Mielavs, Horens, K.Vāvere, un ir parādījušies jauni, kuri mani, kā klausītāju, nepavisam neuzrunā? Varbūt vaina ir repertuārā un biežajās reklāmas pauzēs? Vai arī manī- sāk apnikt mūzika? Nez vai pēdējais, jo ikdienas pārnesamajā mūzikas ierīcē U2 un КИÐО dziesmas tiek darbinātas dienu no dienas jau vairākus gadus un apnikums nemanās.
Secināju, ka pamazām jau samazinu radio SWH klausīšanos līdz minimumam- no ”visas darbadienas” līdz ”dažas stundas no rīta”.
Tagad pat šīs pāris stundas no rīta negribas slēgt uz SWH viļņa- Ufo ar savu lasīt [ne]prasmi un jocīgo pulksteņa teikšanu sāk jau kaitināt. Arī rīta ēterā skanošie joki pamazām apnīk…
Var jau piekrist tiem, kuri saka, ka nav ko sevi mocīt un neklausies- ja kas nepatīk vienā radiostacijā, tad mierīgi vari noregulēties uz citu vilni vai izslēgt ārā pavisam. Nav spiesta lieta! Piekrītu, bet jāatzīst, ka ieradumam ir liels spēks- kā nekā šis vilnis ir klausīts ikdienā jau vairākus gadus. Protams, esmu mēģinājis slēgties arī pie citiem radio, bet tur situācija priekš manis ir vēl bēdīgāka.
Pieņemot, ka vaina ir manī un manā nespējā pielāgoties radio SWH skanējumam, saprotu, ka jāuztaisa maziņš ”atvaļinājums” no radio SWH un ja pēc tā vēl būs vēlme atgriezties pie šī viļņa, tad tā arī darīšu, bet tagad darba laikā pāriešu uz citu radiostaciju- http://www.luckysevenradio.com.
Antipatriotiskie mērkaķi
Ar apbrīnojamu regularitāti no dažādiem avotiem ”izlec” dažādi negatīvi epiteti par mūsu valsti. Kādam tā nepatīk, tāpēc savos rakstos dēvē ar mazo burtu- ”latvija”. Citam atkal ”uz šo valsti ir uzlikt mīksto” un ”jātinās prom”. Vēl kādam gribas iepīt ”w” valsts nosaukumā, kuru tīši raksta ar mazo burtu- ”latwija”…
Tādu negāciju ir diezgan daudz, bet kronis ir Latvijas dēvēšana par banānu republiku! Saprotams, ja to darītu konkurenti, ienaidnieki utml nelabvēļi, bet paši latvieši!? Latvijas iedzīvotāji!?
Pēc tādiem pašmāju raksturojumiem varētu spriest, ka patiešām esam ”reņģēdāji” un dzīvojam ”muļķu zemē”. Skumji, bet tādas domas uznāk lasot un dzirdot latviešus šādi izsakāmies.
Lai gan varam domāt arī no otras puses- varbūt nevis valsts ir vainīga, bet gan runātāji? Šī taču nav muļķu zeme un banānu republika, bet gan brīnišķīga valsts ar brīnišķīgiem iedzīvotājiem, starp kuriem daži (labi- vairāk kā daži) ir muļķi (ja jau tā apzīmē savu valsti, kurā paši dzīvo) un mērkaķi (garšo banāni).
Var saprast, ka daudziem savas dzimtenes mīlestība nav ieaudzināta un ir nācies vilties valsts pārvaldē, bet šādu nicinošu apzīmējumu lietošanai nav nekāds sakars ar veselo saprātu. Iedzīvotāji ir valsts sastāvdaļa un viņi paši var veidot savu valsti tādu, kādu viņi vēlas- jebkuram valsts pilsonim ir dota šāda iespēja. Ja šo iespēju nemāk vai negrib izmantot, tad nevajadzētu arī vemt žulti. Mūsdienās ir diezgan daudz iespēju mainīt savas un valsts attiecības, ja līdzšinējās liekas sevi izsmēlušas- var dibināt partiju un iesaistīties politikā, veidot nevalstiskās organizācijas, iesniegt ieteikumus un priekšlikumus utt. Kā redzams, tad iespējas ir, tikai vai tās izmantos cilvēki ar tik zemu valstisko pašnovērtējumu? Vai viņi būs spējīgi sadarboties ar iepriekš nicināto un pelto?
Varbūt pirms kliegt uz savu Dzimteni, derētu kritiskāk aplūkot savus padarītos un galvenais -neizdarītos darbus/pienākumus pret savu valsti, lai nevairotu antipatriotisko banānēdāju rindas?





Komentāri