Archive for Aprilis, 2007

hokejs bez sviedriem

Tagad jau diezgan pierasts, ka katru pavasari ir jāizbrīvē laiks hokejam. Sākas laiks, kad pirms spēles tiek runāts par cerībām un iespējām, bet pēc spēles gudri spriedelēts par spēlētāju/treneru/tiesnešu kļūdām (zaudējuma gadījumā) un veiksmi/cīņassparu/gribasspēku (uzvaras gadījumā).
Tikai ir viens mazs ‘’bet’’…
Vai man tikai tā liekas, bet pamazām līdzi jušanas sajūsma noplok. Nav vairs tie fanu pūļi, kas pavada un sagaida hokejistus. Nav vairs Vērmanes parkā saukļi ‘’Kazahiem pa dirsu’’ (atvainojos, bet tā tur bija- vārds vārdā. Pats tur biju un bļāvu). Nav kopīgi gājieni uz vēstniecībām (puķītes noliekšana). Nav ….
Var jau būt, ka tas viss ir, tikai tas jau ir nedaudz pierasts un neviens to tā lāga nepamana. Varbūt, ka tauta gaida kādu ‘’hokejistisku sprādzienu’’, kas atmodinātu uz labvēlīgi traku darbību? ‘’Sprādziens’’ varētu sekot pēc uzvaras pār spēcīgu pretinieku, iekļūšana spēcīgākajā sešiniekā, cīņa par medaļām…
Personīgi man, ‘’sprādziena’’ vietā vairāk prasītos kāda sarežģītāka shēma čempionāta nolikumā, jo šobrīd diezgan jocīgi sanāk- var pietikt tikai ar vienu uzvaru visā čempionātā, lai komanda būtu devītā stiprākā hokeja komanda Pasaulē! Latvijas izlasei ir nepieciešams tikai uzvarēt Itālijas izlasi (starp citu- vai paši itāļi Itālijā maz zina, ka viņiem ir hokeja izlase?) un mēs esam 9.vietā Pasaulē. Tas diez ko nemotivē hokejistus izliet pēdējos sviedrus.
Protams, tam arī ir pluss- varam ar mierīgu pieeju nodrošināt sev dalību arī nākamajā čempionātā. Tikai, kas ir svarīgāks- paspēlēt hokeju spēcīgā sabiedrībā vai sportiskās intrigas saglabāšana līdz pēdējās spēles pēdējai minūtei? Manuprāt, tādā čempionāta gaisotnē ne tikai spēlētāji, bet arī līdzjutēji svīstu deviņus sviedrus. Lai gan ceļš līdz pašreizējam stāvoklim gan hokejistiem, gan līdzjutējiem bija diezgan sviedrains un šobrīd ir jānoturas šajā sabiedrībā un jākrāj pieredze, lai sagaidot veiksmi varam pasvīst cīņā par medaļām.

remonts

Sākšu ar atvainošanos saviem lasītājiem par blognotā esošo nekārtību- notiek mazs remontiņš ar domu, ka jaunais būs labāks, smukāks, atraktīvāks utt.
Pagaidām ir dažas (visas?) lietas, kuras ne īsti labi izskatās un ne īsti labi darbojās. Ceru pa šīm brīvajām dienām veltīt laiku, lai šīs problēmas novērstu. Ceru arī, ka šis bardaks neaizbaidīs dažu labu lasītāju.

Viktors Cojs

Tā nu ir iegadījies, ka man sanāk katru nedēļu braukt pa Talsu šoseju garām leģendārās grupas КИНО Виктор Цой autoavārijas vietai un gandrīz katru reizi tur ir redzami kādi cilvēki. Nezinu vai viņi turp dodas speciāli vai tikai piestāj garāmbraucot, bet puķes pie pieminekļa ir vienmēr. Citreiz tur esošā kompānija ir tik kuplā skaitā, ka taisni vai jāmeklē internetā kāda informācija- kam par godu šāda pulcēšanās.
Ir arī manītas teltis blakus esošajā pļaviņā, laikam apciemotāji no tālākām vietām tur pārlaiž nakti. Garāmbraucot var redzēt kā sanākušie dzer alu, spēlē ģitāru, sēž pie pieminekļa …. īsāk sakot- atbraukuši uz savu svētvietu.
Lai arī atkritumu urnas tur tuvumā nav manītas, tur nav arī manīti paši atkritumi. Laikam sava elka svētvietu neviens i nedomā piemēslot ar alus pudelēm vai izsmēķiem.
Man sanāca braukt šai vietai garām 2005.gada 16. 15.augustā, tieši, kad apritēja 25 15gadi kopš V.Coja nāves, un biju mazliet pārsteigts par tur esošo cilvēku skaitu- tas būtu pieklājīgs pat nelielam koncertam. Arī pa ceļam uz/no piemiņas vietu virzījās nelielas ļaužu grupiņas, kas tur esošo bariņu skaitliski pastiprināja.
Varu tikai apbrīnot dziedātāju, kurš pēc savas nāves spēj pulcēt savā nāves punktā tik daudz pielūdzējus, kuri klausās viņa mūziku, dzied viņa dziesmas, piemin viņa nāves dienu, apciemo viņa kapu (redzēju bildēs- noklāts ar ziediem).
Neesmu liels latviešu mūzikas un mūziķu pazinējs, un varbūt tāpēc nespēju iedomāties (vai atcerēties) kādu pašmāju estrādes mākslinieku, kurš varētu izpelnīties tādu cieņu no saviem klausītājiem. Varbūt latviešu mentalitāte ir tāda, kura neatļauj šādus izpausmes veidus? Lai gan nedomāju- ne jau visi cilvēki, kuri apmeklē Viktora Coja bojāejas vietu ir tikai krievvalodīgie, gan jau latvieši arī ir tajā skaitā, jo zinu vairākus latviešus, kuriem patīk V.Coja mūzika. Pats arī regulāri (ļoti bieži) klausos КИНО dziesmas un atzīstu tās par fantastiski labām.
Laikam jau noteicošais ir nevis tautība vai mentalitāte, bet gan dziedātāja personība, viņa radītā mūzika un dziesmu teksti…

И есть чем платить, но я не хочу
Победы любой ценой.
Я никому не хочу ставить ногу на грудь.
Я хотел бы остаться с тобой,
Просто остаться с тобой,
Но высокая в небе звезда зовет меня в путь.

jauna sadaļa- par autoru

Dažos blogos pamanīju atsevišķus rakstus par to, ka blogu autoriem tomēr vajadzētu sniegt saviem lasītājiem kādu informāciju par sevi. Tas kādā mērā vienojot blogu lasītājus ar blogu rakstītājiem. Var jau piekrist, ka iepazīstinot ar sevi, bloga autoram ar saviem lasītājiem veidojas tāda kā personiska sasaiste.
Tāpēc es nolēmu aizpildīt šo robu savā blogā un izveidoju jaunu telpu ”pase”, lai man ar maniem lasītājiem būtu labākas attiecības.
Pagaidām tur būs tikai viena bilde (lai arī pietiekoši informatīva), kuru ceru nākotnē papildināt ar nelielu teksta piedevu.

filma ”Rīgas sargi”

Uznāca vēlme pēc kādas latviešu spēlfilmas un pārcilājot galvā senus un ne tik senus veidojumus atdūros pret ”Rīgas sargi”. Filma solīta jau bija uz 2006.gada rudeni, bet tā arī neparādījās. Parāva interese- kad tad tagad ir nosprausts finiša karodziņš?
Parakājoties pa internetu, uzraktu tik vien, ka pirmizrāde ir pārcelta gadu vēlāk- uz 2007.gada rudeni. Laikam veidotāji nedaudz pārrēķinājās ar savām spējām (pieredzes trūkums?), bet tas nekas, galvenais, lai gala produkts būtu labs.Vienīgi, kas mani samulsināja, ir informācijas trūkums- informācija imdb.com gandrīz nekāda, cinevilla.lv laikam domāta tikai ārzemniekiem. Vai tad filmu veidotājiem nebūtu laiks padomāt par savu mājas lapu ar reklāmas rullīšiem, attēlu galerijām utt?
Nus, gaidām rudeni ar cerībām, ka pirmizrādi atkal nepārcels, un varēsim tikties kinoteātros.

vox populi-vox dei*

Vakar sekojot šim Senekas teicienam, veicu savu pilsoņa pienākumu- atstāju divus parakstus tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem likumiem ”Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un ”Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.
Biju aizčāpojis uz vienu no četrām parakstu vākšanas vietām Jūrmalā- Jūrmalas pilsētas domi. Tā kā informācija par šādu pasākumu visapkārt ir diezgan skopa (te izpaužas valdības neieinteresētība, tipa- mums (valdībai) tas nav vajadzīgs, tāpēc lieki apkārt nerunājam), biju sagatavojies uz grūtībām atrast vietu un cilvēku, kurš pieņems manus parakstus. Bet nē, lai arī ne mākslinieka zīmēta, bet uz durvīm esošā bulta ar uzrakstu ”parakstu vākšana” nepārprotami man norādīja- ej tur. Un aizgāju. Un parakstījos. Un saņēmu pasē divus zīmogus- A un B.
Vienīgi gribu vērst uzmanību uz to, ka aizejot parakstīties ir iespējami trīs varianti:
a) parakstāmies par pirmo likumu
b)parakstāmies par otro likumu
c) parakstāmies par abiem likumiem
Lai arī biju gatavojies atstāt parakstus abiem likumiem, man nekādi jautājumi (vai Jūs parakstīsieties par abiem vai izvēlēsieties tikai vienu?) netika uzdoti. Var jau būt, ka man uz ģīmja bija rakstīts- parakstos par abiem. Lai vai kā, bet atcerieties- Jums ir tiesības izvēlēties.
Var jau jautāt, kāpēc es gāju parakstīties, ja jau likumi ir atcelti? Atbilde sanāk ne visai vienkārša un arī iemesli ir vairāki.
Pirmkārt- iespēja piedalīties demokrātiskā valstī notiekošajos politiskajos procesos ir reta, tāpēc katra pilsoņa pienākums būtu izmantot šo iespēju.
Otrkārt- valdībai ir jāredz, ka tai ir (un arī turpmāk būs) jārēķinās ar tautu.
Treškārt- Valsts prezidentei tūliņ beigsies prezidentūras termiņš un vietā nāks cits. Visticamāk, ka valdošai koalīcijai paklausīgs cilvēks. Tajā brīdī var pa jaunu pieņemt šādus pat likumus un neviens neko vairs ”pīkstēt” nevarēs- prezidents ir savējais un tautai jaunu iespēju neviens vairs nedos (mēs jums devām, bet jūs nebalsojāt. Tātad atbalstāt šo likumu. Viss, čau).
Droši vien katram ir savs iemesls un viedoklis iet vai neiet, balsot vai nebalsot, tāpēc es neaicināšu visus uz barikādēm, tpu -uz parakstu vākšanu, bet tikai aicināšu domāt valstiski.
* Tautas balss- Dieva balss [latīņu val.]

mincīši bez pincīša

Dzivniekusos mājas lapā ievēroju akciju par klaiņojošu kaķu sterilizāciju- manuprāt, ļoti derīgs pasākums. Vismaz tā varētu samazināties nevienamnevajadzīgominku populācija.
Ar nepacietību gaidu vai Rīgas paraugam sekos vēl kāda pilsēta (it sevišķi Jūrmala).Atļāvos no augstākminētās lapas izvilkt: 

Ielas kaķU AICINāJUMS 

Tuvojas pavasaris, un mums “ ielas kaķiem“ drīz sāksies kāzu laiks. Tad Jūs dusmosieties uz mums, jo mēs naktīs skaļi dziedāsim savas kāzu dziesmas, runči iezīmēs visus kaktus un stūrus ar riebīgi smakojošu urīnu, kausies un sakropļos viens otru. Pēc tam mums piedzims mazuļi - simtiem mazu, nevienam nevajadzīgu kaķēnu. Viņi ies bojā zem auto riteņiem, suņu zobos un nežēlīgu cilvēku rokās, slimi, novārguši un sakropļoti mirs Jūsu māju pagrabos, bēniņos un pagalmos. Bet tie, kas izdzīvos, nākampavasar atkal dziedās kāzu dziesmas… 

TĀ NOTIEK KATRU GADU, BET JŪS VARAT TO MAINĪT!

SterilizēJIET MūS!

Turpat lapā atrodams interesants fakts: Viena kaķene kopā ar saviem pēcnācējiem sešu gadu laikā var radīt 420 000 kaķēnu.
P.S.Tehniskas ķibeles dēļ teksts tika pārpublicēts. Atvainojos iepriekšējiem komentētājiem, ka nevarēju  pārpublicēt viņu viedokļus.