Archive for Marts, 2007

Smēķēšanas ierobežojumi- cik tālu iesim?

Pagājušajā nedēļā Latvijā tika akceptēti vēl stingrāki smēķēšanas ierobežojumi- pirms tam jau bija aizliegums smēķēt krogos, kafejnīcās, 10m no sabiedrisko ēku durvīm utt. Tagad vēl nāk klāt grozījumi, kuros ir jauni aizliegumi- svītrojot normu, kas paredzēja atļaut smēķēt tikai telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Pluss vēl cigarešu paciņas ”aptaisīs” ar šaušalīgiem attēliem/uzrakstiem.
Tas viss jau izklausās baigi labi-skaisti-brīnišķīgi. Mani, kā nesmēķētāju, tas tikai priecē- nebūs jāelpo pīpmaņu gāzveida izkārnījumi. Arī mediķiem būs vieglāk- nevajadzēs tērēt līdzekļus un cilvēkus, lai likvidētu smēķēšanas izraisītās sekas.
Par to, kā tas tiks kontrolēts ir cits jautājums, bet man vairāk interesē,- cik tālu iesim? Kādus ierobežojumus vēl ”uzkrausim” smēķētājiem, kuriem, kā izskatās, nav nekādu pretargumentu šiem ierobežojumiem? Laikam atbildīgās institūcijas ir nolēmušas ieviest valstī pilnīgu smēķēšanas aizliegumu- krogi nē, kāpņutelpas nē, pieturvietas nē, mežā nē…. nē, nē! Cik tālu drīkst/var/vajag iet?

Filma ”300” -vēsture vai kino?

Kādu laiku atpakaļ http://www.kavkazcenter.com izlasīju sašutuša irāņa rakstu par filmas 300 it kā melīgo vēstures interpretāciju. Sašutums ir skaidrs, jo filmā persieši (irāņu priekšteči) kārtīgi dabūja ”pa mici”.
Raksta autora mēģinājumi izskaidrot spartiešu pretošanos likās mazliet jocīgi- 300 spartiešiem esot palīdzējuši 2700 sabiedroto un vēl cietokšņa sienas, kas viņiem nepalīdzēja, jo tikai 7000 persiešu pilnībā kontrolēja situāciju. Izskatās parasta kauja par kādām filmas parasti neuzņem.
Vakar noskatījos augstākminēto filmu un varu teikt, ka tuvāk patiesībai ir wikipedia, kur pieminēta šī spartiešu saķeršanās ar persiešu karaspēku. Laikam sašutušajam irānim šāds vēstures fakts liekas apkaunojšs vai arī viņu vēstures stundas ir nedaudz piekoriģētas.
Lai vai kā ar tām vēstures stundām un (ne)mācīšanos tajās, bet nevajadzētu uztvert kino (ja vien tas nav dokumentāls) kā patiesas vēstures demonstrēšanas līdzekli. Skatoties šāda tipa filmas vajadzētu vairāk domāt par izklaidi nevis par skrupulozu vēstures grāmatas attēlošanu. Nebūs lieki jācepās.

Ienākums vai sods?

Ik pa laikam masu mēdiji ziņo par policijas veiksmīgu operāciju tvarstot narkotiku tirgoņus. Īpašs uzsvars tiek likts uz konfiscēto narkotiku apjomu. Tikai kāpēc publikai tiek stāstīts par narkotiku cenu- melnajā tirgū šo narkotika cena ir tik un tik tūkstoši latu? Vai tā tiek panākts kāds lielāks efekts ziņas uztveršanā? Manuprāt, tieši pretēji- kādam nenobriedušam, uz kriminālām darbībām orientētam prātam tas varētu būt papildus stimuls sākt savu ”biznesu”. Ja tam cilvēciņam visu laiku stāsta kāda nauda apgrozās šajā sfērā, tad tas tikai var raisīt viņā vēlmi viegli nopelnīt. Un līdz ar to sabojāt dzīvi gan sev, gan citiem.
Varbūt derētu nedaudz pamainīt šādu ziņu beigas? Tā vietā, lai stāstītu cik melnā tirgū maksā atsavinātās narkotikas, varētu citēt krimināllikuma pantus, piem.,- Par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu realizēšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Šāda ziņa nez vai kādam raisīs apetīti uz šāda veida ”biznesu”, jo desmit gadi kroņa maizē izklausās drūmāk nekā desmit tūkstoši latu.

Policijas padoms Nr3

Laikam jābeidz (pagaidām) runāt par policijas padomiem (bija aplūkoti Nr1 un Nr2) un jāfinišē ar padomu par drošības pasākumiem uz ielas. Šis padoms ir sadalīts trīs daļās:
Kabatzagļi
Somiņu rāvēji
Aplaupītāji
Hmm, laikam policijas uztverē vairāk nekas uz ielas cilvēkiem nevar kaitēt vai arī pārējie ”speciālisti” nav pieminēšanas vērti.
”Kabatzagļu” daļā prasījās aprakstīt tās vietas, kur biežāk kabatzagļi ”strādā”. It kā jau visiem skaidrs kuras tās varētu būt, bet nu tomēr. Ja vēl uzrakstītu apkopoto statistiku, kuros rajonos un autobusu maršrutos visbiežāk tiek ”nozagtas kabatas”, tad būtu pavisam feini.
Punkts Vīriešiem nevajadzētu atstāt maku bikšu aizmugurējā kabatā nedaudz lika aizdomāties- sievietes netiek pieminētas tāpēc, ka viņām nav tāds ieradums likt maku pie pakaļas vai arī tāda ir policijas statistika (tipa, vīrieši visbiežāk tiek aplaupīti naudas makus izvelkot no bikšu aizmugurējās kabatas)?
”Somiņu rāvēju” daļā esošie brīdinošie izsaucieni vairāk nobaida nekā izglīto:Neizlaidiet somu no acīm- skaidrs kas ar to domāts, bet izklausās traumatiski.
Turiet to sev priekšā- hmm, tas jau izklausās seksīgi.
Netiniet siksnu ap kaklu, roku, jo tā varat paši sevi savainot brīdi, kad kāds ietīkos Jūsu somiņu- laikam jāpārnes uz pašnāvnieku padomu sadaļu.
Ja tomēr kāds Jūsu somiņu ir satvēris un mēģina izraut, turiet to cieši un ar strauju kustību grūdiet pretiniekam pa vārīgām vietām( seja, vēders, zem jostasvietas). Grūdienu var pavadīt ar ceļgala sitienu zem jostasvietas, ar papēža spērienu pa pēdu un skaļiem kliedzieniem. Pēc attiecīgās rīcības rodas izdevība bēgt( laiks aptuveni 6 sekundes, līdz pretinieks atgūsies)- manuprāt, te vairāk prasītos vārds ”sist”. Savādāk jocīgi skan- grūst sejā, grūst zem jostasvietas (atkal jau izklausās seksīgi).
Formula sanāk interesanta:
Sitiens zem jostasvietas+ spēriens pa pēdu=6sekundes, lai aizmuktu
Jocīgi, bet man liekas, ka pēc tādas sitienu kombinācijas (ja labi trāpa), tad var pat uzpīpot un mierīgi aiziet. Diez vai kāds spēs jums skriet pakaļ.
Un vispār- kā var ar papēdi iespert pa pēdu?

Sieviešu vienlīdzība

Nejauši manā atmiņā uzpeldēja domas par feministēm- par viņu ”karošanu”, cenšanos sevi pielīdzināt vīriešiem, utt.

Piekrītu, ka bija laiki, kad sievietes īsti nebija cilvēki, jo viņām sabiedrība (vīrieši?) bija uzlikuši ”ierobežojumus”. Tāpēc bija jācīnās par savām tiesībām vienlīdzīgi stāvēt blakus vīriešu dzimumam. Un izcīnīja arī! Vismaz skatoties uz Eiropas sabiedrību, sievietēm būt grēks sūdzēties par tiesību neievērošanu- daudzas dāmas ir augstos un pat ļoti augstos amatos. Daudzas sievietes veido karjeru, kārto darījumus, dodas kosmosā (kā tūristes) utt. It kā viss ir tā, kā tam jābūt, bet tomēr vēl no feministēm tiek piesaukta netaisnība un apspiestība. Varbūt, ka problēma ir ļoti komplicēta un parasts cilvēks no malas to nemaz neierauga, tāpēc apspiestās un nenovērtētās dāmas pieprasa vienlīdzību.

Å ādos mirkļos man galvā rodas jautājums- kāpēc vienlīdzība netiek prasīta sportā? Kāpēc šajā jomā sievietes nejūtas apspiestas? Vai tas viņām liekas normāli, ka tiek nodalīts vīriešu sports no sieviešu sporta? Laikam jūt, ka ne futbolā, ne basketbolā (ne arī kādā citā sporta veidā) neizkonkurēs večus. Līdz ar to ne kausi, ne medaļas dāmām nespīdētu. Piedodiet dāmas, bet večiem rezultāti ir biku labāki. Vai varbūt dāmas baidās, ka basketbolā veči sāks pārāk cieši segt savas pretspēlētājas un palaidīs rokas?

Katrā ziņā šis apcerējums nebija ņirgāšanās ne par feministēm ne sieviešu cīņu par savām tiesībām (cīnīties vajag!) bija tikai un vienīgi par to, ka sievietes no vīriešiem atšķiras, kas nozīmē, ka visur salikt pa vidu vienādības zīmi nevarēs.

Policijas padoms Nr2

Iepriekšējā rakstā (Policijas padoms Nr1) aplūkoju policijas padomu -ko darīt, ja jūsu automašīnu aptur ceļu policists. Paturpināsim ar padomu un ieteikumu iedzīvotājiem no viņu mājas lapas http://www.vp.gov.lv , saskaroties ar narkotiku izraisītajām problēmām.
Godīgi sakot, šajā sadaļā man bija grūti atrast kādu padomu. Te bija tikai pateikts par iespējamo kaimiņos esošo narkotiku tirdzniecību- iedzīvotājiem viss ir jāpiefiksē un tad jāziņo policijai. It kā jau tas ir skaidrs, tas būtu katra iedzīvotāja pienākums- ziņot par nelikumībām policijai. Tikai šeit izpaliek detalizētāks skaidrojums par pašu sūdzētāju drošību- vai viņi var iesniegumu rakstīt anonīmi, lai izvairītos no iespējamās tirgoņu atriebības? Vai ziņu pienesējam būs jādod liecības utml ”jātiekas” ar aizturētajiem noziedzniekiem? Prasās skaidrāku izklāstu no policijas puses, lai iedzīvotājiem nav jāsver plusi un mīnusi, bet jārīkojas uzreiz.
Pārējā padomu daļa bija atvēlēta tikai narkotiku un narkomānu aprakstam, bet derētu vēl pāris pamācību ko darīt ja sastapi narkomānu un viņš tev uzbrūk? Ko darīt ja tiek draudēts ar inficētu šļirci vai citu ”indīgu” ieroci?
It kā jau varētu izlīdzēties ar standarta variantu- ja var, tad dodam pa ”tāfeli”, ja nē, tad mūkam. Tikai ne visi un vienmēr to var izdarīt, tāpēc policistiem kā pieredzējušiem profiem derēja ielikt dažas pamācības, nevis palikt tikai pie acu zīlīšu skatīšanās un pulsa taustīšanas. Ja iespējamā uzbrukuma gadījumā uztraukums ”sasietu” rokas un kājas, tad kāds izlasīts padoms varbūt ļautu nostrādāt ”automātikai”.

Policijas padoms Nr1

Valsts policijas mājas lapā http://www.vp.gov.lv atradu interesantu informāciju- policija sniedz dažādus padomus dažādās dzīves situācijās. Daži no tiem likās ievērības cienīgi.

Uzreiz gribu sacīt, ka negribu aizvainot policistus (ja nu man tas tekstā pasprūk), gribu tikai teikt, ka padomi man liekas mazliet nepilnīgi.

Pirmais padoms par auto un ceļu policistu, lai varētu atšķirt īsto policistu no varbūtējā viltvārža, kurš var jums atņemt/izkrāpt naudu, nozagt auto vai ko citu ļaunu nodarīt:
Padomi un ieteikumi iedzīvotājiem, kā rīkoties, ja uz ceļa ir aizturējis ceļu policists:
1 “ ceļu policijas darbinieki ir tērpušies policijas formā, ar atstarojošu vesti, ar speciālu žetonu, kas ir numurēts, un piestiprināts pie formas tērpa kreisajā pusē;
2 ”CP inspektoram, pienākot pie vadītāja, pēc automašīnas apturēšanas, ir jāstādās priekšā, nosaucot savu uzvārdu un pēc vadītāju pieprasījuma, uzrādīt dienesta apliecību;
3 ”inspektoram jānosauc apturēšanas iemesls, un protokola sastādīšanas gadījumā, viņš var uzaicināt vadītāju pie savas automašīnas, bet vadītājam nav obligāti jāizkāpj no tās, ja viņam ir aizdomas par inspektora identitāti. Savus dokumentus viņš var pasniegt inspektoram pa pusatvērtu lodziņu, paralēli nobloķējot savai automašīnai visas durvis;

4 “ aizdomu gadījumos lūdzam zvanīt uz policijas dežūrdaļu pa telefonu 02.

Par pirmo punktu viss tā kā būtu skaidrs, bet otrais gan raisīja mazas pārdomas- diez kurš autovadītājs gribētu ”lekties” un sāktu taujāt pēc policista apliecības? It kā jau vadītājam tādas tiesības ir, jo kā gan citādi lai pieķer policistu-viltvārdi? Bet vai šādu tiesību demonstrēšana neliks policistam pārbaudīt vadītāju pēc ”pilnas programmas”?

Punkts 3- pats esmu apturēts tikai vienu reizi- bija kārtējas reids un stādināja visus pēc kārtas, bet tāpat man neviens nekādu iemeslu neteica. Palūdza dokumentus un apejot autiņu atdeva atpakaļ. Tāpēc nevaru komentēt vai policisti tiešām vienmēr nosauc apturēšanas iemeslu. Cik ir dzirdēts no citiem šoferiem, tad iemesli tiek nosaukti reti. Šajos padomos nekas nav teikts vai vadītājs drīkst pieprasīt šādu informāciju no policista. Un ko lai dara, ja policists nenosauc ”ticamu” iemeslu? ”Pasūtīt” viņu tālāk un braukt prom? Nez vai šādai rīcībai būtu pozitīvs iznākums (no šofera viedokļa).

Tagad policija drīkst braukt ar netrafaretām automašīnām, kas nedaudz sarežģīs dzīvi šoferiem, jo nu būs cītīgi jāpēta iespējamā policista-viltvārža forma, žetons un vēl jātaujā pēc dokumentiem. Ja vēl pretī trāpās kašķīgs policists, kurš ar naidpilnu skatienu lūkojas tevī, kad tu izpildi Punktu 4 (pirmos trīs jau tu izpildīji) un pēc ”aizdomu trauksmes” atcelšanas saproti, ka nu šis policists var izmantot vismaz četrus punktus pret tevi.