Iepriekš jau rakstīju, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nolēma mani sodīt par to, ka viņuprāt pie savas mājas, savā pagalmā biju ne gluži pēc noteikumiem novietojis automašīnu. Tāpēc viņi nolēma, ka man tagad jāmaksā Ls 10 sods. Ar iesniegumu pašvaldības policijas šefam mēģināju spirināties pretī šai netaisnībai. Iesniegumu iesniedzu un naivi cerēju, ka rezultāts būs 0:1 manā labā.

Šodien saņēmu atbildi, smuki sadrukātu uz divām lapām, kur lielāko daļu aizņem juridisku punktu citēšana. Skaidrs, oficiālai atbildei tādai ir jābūt, bet visnotaļ ‘’iepriecinoša’’ izskatījās šī teksta daļa:

‘’…šajā gadījumā ir personas sodīšana par izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai to atturētu no turpmākiem administratīviem pārkāpumiem’’.

Jauki, tagad mani mēģinās ‘’atturēt’’ novietot automašīnu pie savas mājas. Ja būtu cita alternatīva, tad jau arī atturētos, bet tā kā citu iespēju nav, varu katru rītu bažīgi pavērt aizkaru spraudziņu un aplūkot vai automašīnai nav pielipināts svešķermenis, jo teorētiski tagad katru nakti mūsu rajonā var ierasties melnie un vienā nedēļā izpildīt visu piecgades plānu. Sanāktu tāds kā rekets pašvaldības policijas gaumē, bet nu es ceru, ka līdz šādam līmenim viņi nenolaidīsies.

Šobrīd laikam nekas cits neatliek, kā vien samaksāt pieprasīto desmitnieku, lai gan es joprojām neatzīstu savu vainu, jo privātā pagalmā novietos auto nez vai prasījās pēc Administratīvā pārkāpuma kodeksa. Jā, ir tagad iespēja šo visu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, bet te uzreiz parādās filozofiskais jautājums- vai ir vērts?! Pus pa jokam, pus pa nopietnam man jau ieteica pārsūdzēt, jo Administratīvā tiesa ir pārslogota un kamēr manu sūdzību izskatīs paies divi gadi un inflācija tos desmit latus būs jau noēdusi līdz kaulam.

Ienāca prātā doma, ka varbūt pašam personīgi ir jāaiziet uz to kantori un jāparunājas par viņu nodomiem attiecībā uz šādiem gadījumiem turpmāk. Skaidrs, ka sodu neanulēs, bet vismaz būs zināma viņu turpmākā nostāja par pagalmos esošo automašīnu novietošanu. Pie reizes jāsāk domāt, ko varētu darīt, lai šāda situācija vairs neatkārtotos, savādāk pat savās mājās vairs nevari būt drošs ka nedabū pārsteiguma rēķinu.

Nevilšus nāk prātā kāda klasiķa teiktais- noziegumi ko patentē valsts, ir likumi.